Vairāk par to, kas šeit ir, kas šeit bus un kam domāts ?

komunikācijas iedalījums

Pāršķirstot vecus pierakstus atradu interesantu materiālu, kurā tika veikta komunikāciju iedalījums pēc to tipa: formāla, neformāla un rakstiska vai mutiska.

Pati par sevi šī tabula neko neizsaka, bet var kalpot kā labs uzskates līdzeklis. Iespējams kādam noderēs.

Formālā Neformālā
Mutiski Sapulce

Prezentācija

Pīpētava

Kafijas pauze

Pusdienas

1:1 (viens pret viens)

Rakstiski Vēstules

Iesniegums

Rīkojums

e-pasts

Skype

Čats

No uzskaitītām efektīvākās skaitās:

Sapulces un neformālās 1:1 pārrunas

Visneefektīvākā skaitās e-pasts sarakste

No VID EDS tiek nopludināta informācija

Principā ārprāts! Ja neteikt ko vairāk.

Iztērējot  miljons latu par drošības pārbaudēm un nepamanīt šādu vienkāršu drošības caurumu?

No sabiedriskos mēdijos pieejamās informācijas var spriest, ka starptautisko auditorfirmu(Ernst & Young Baltics, KPMG Baltics) kompetence ir nožēlojama- neatrast ievainojamību kuru spētu atrast jau mazliet zinošāks students..

Intersantākais tajā ir tas, ka ir aizdomas uz speciāla šāda cauruma izveidi no izstrādātāja (pēc pasūtītāja lūguma) un tas, ka VID vadītāja un VID Informātikas pārvaldes direktore nezināja par tik liela incidenta un par tā attīstību? Smieklīgi…, kur var tā melot? Talak »

Par drosības caurumiem

Sen jau gribējās uzsākt statistikas apkopošanu par LV IT reģistrētiem incidentiem, bet vienmēr pietrūka laika.

Incidents ar VID bija kā atspēriens..

Tāpēc šajā sadaļā mēģināšu apkopot to, kas izskan masu mēdijos.

Kā mērīt Linux noslodzi?

Kā mērīt Linux noslodzi?

Ļoti daudzi  zina maģisko un leģendām apveltīto komandu TOP, bet ar to lielākoties ir par maz.

Internet vietnē http://www.cyberciti.biz/tips/how-do-i-find-out-linux-cpu-utilization.html

ir aprakstīti un komentāros apspriestas vairāki šādi rīki.

Pamācoši un lietderīgi.

Nezināšana vai…

Mūžīgais  jautājums-
Kāpēc pasūtījumos bieži tiek noteikts:
soda nauda par termiņu kavējumu 0,1% par katru dienu, bet ne vairāk kā 10% no kopējā projekta summas?
Ar šādiem noteikumiem izstrādātājs var rēķināties ar 10% zaudējumu (sākumā palielina projektu summu par 10% un neko nezaudē :) ) un vispār neiespringst nedz uz kvalitāti, nedz termiņiem.
Un pēc tam amatpersonas cēli paziņo, ka mēs neko nevaram darīt (nevaram iespaidot vai ietekmēt izstrādātāju), jo redz iespējamā soda procentu summa jau ir izsmelta! Pamāj ar galvu un apsola nākotnē kļūdu novērst, bet nākošo līgumu noslēdz tieši tādu pašu? Kad tas beigsies?!
Ps. Ko es ar to gribēju pateikt? Nepieļaujiet tādas kļūdas..

Saruna…

Šodien sanāca viena „interesanta” saruna. Šīs sarunas biedram bija tik atšķirīgs uzskats, ka nenocietos to nenodokumentēt (protams ne vārds vārdā, bet galvenās atziņas).
Principā pēc šīs sarunas biju mazliet šokā un gribēju ar savu šoku padalīties.
Cik cilvēki, tik viedokļi….
K- Uzskatu, ka kredīti ir manipulēšanas līdzeklis un tie būtu jāaizliedz, piemēram, SVF tagad LV var diktēt savus noteikumus. Līdzīgi ir ar bankām- tagad visi strādā viņu labā.
L- Piekrītu, ka aizdevumi dažreiz tiek izmantoti kā ekonomisks ierocis, lai panāktu sev vēlamu rezultātu. Tai pat laikā ar kredīta palīdzību var attīstīt jaunas idejas, kuru realizācijai visa mūža garumā nevarētu sakrāt.
K- Attīstītu tā pat, tikai lēnāk.
L- Nepiekrītu gan, piemēram, man ir ideja ražot alu, bez kredīta- visa mūža garumā nevarētu sakrāt, lai uzceltu angāru, kur nu vēl to piepildīt ar ražošanas iekārtām, darbiniekiem algas, utt.  Un bez modernām iekārtām, nekādu konkurēt spēju nodrošināt nevar. Nonāktu pie situācijas, ka valdītu tikai bagātnieki un tu jau piedzimstot būtu lemts neveiksmei, tagad ir iespējas, kuras izmantot vai nē ir katra indivīda ziņā.
K- Pasaulē jau ir tā jau saražots par daudz preču…
L- Vov…, bet ar kredītu palīdzību tu vari attīstīt sev uzņēmējdarbību, piemēram nopirkt kādu izejmateriālu, aizvest to un citur pārdot tālāk. Tādā veidā nopelnot sev kapitālu.
K- Man, kā pilsonim, nav nekāda ieguvuma, ka kāds nopelna miljonus. Viņš ir tāds pats cilvēks kā es, kāpēc viņām būtu jāpelna vairāk? Talak »

Administratoru tests

Nesen bija tas gods izpildīt testu, pēc kura vienā uzņēmumā tiek vērtētas IT administratoru zināšanas.

Man šis tests bija interesants divu iemeslu dēļ:

  • Gribēju paskatīties pēc kāda principa citās iestādes tiek testētas zināšanas;
  • Uzzināt savu rezultātu, jo 1,5 gadus neesmu neko administrējis.

Ja kādam gribas sevi pārbaudīt pēc “subjektīva zināšanu testa”, tad lūdzu. Protams, katram būs savs vērtējums vai ar šādu testu ir iespējams pārliecināties par admina spējām, bet tas tā… Talak »

Projektu mērķi

Manas piezīmes par tēmu “zivs pūst no galvas”.

Daudziem ir zināma drūmā statika par to cik procentuāli daudz projektu izgāžas, neizdodas vai vienkārši nesasniedz savu sākotnējo mērķi.
Savā pieredzē arī esmu saskāries ar neveiksmīgiem projektiem, kurus vienoja divas būtiskas lietas.
Ps. Šeit nepieskaršos projektu vadīšanas procesam , jo tas ir atkarīgs no konkrētā projekta tipa, lieluma, utt.

Bet ir viena kopēja lieta- Projekta mērķis. Talak »

Aizstājam vai izmainām izvadāmo kodu izmantojot javascript

Veidojot vienu lapu radās neikdienišķa situācija- bija nepieciešams izmainīt jau php izveidoto kodu un aizstāt to ar citu, ja izvadītajā html kodā ir sastopams cits unikāls kods.

Kā vienīgais risinājums man ienāca prātā javascript.

Iespējams kādam tas liksies gaužām vienkārši, tomēr man, kas ir “uz jūs” ar javascript izveidot šīs pāris rindiņas bija diezgan ķepīgi un laikietilpīgi.

Nu tad, lūk, pati funkcija un paskaidrojumi:

<script type="text/javascript">

//izsaucam funkciju pie ielādes

window.onload=gethtml; Talak »

Ilglaicīgi neizņemts atvaļinājums- iespējama krāpniecībā?

Vienu dienu izveidojās diskusija par indikatoriem, kas norādītu uz iespējamo krāpniecību uzņēmumā.

Kā viens no interesantākajiem man šķita ilglaicīgi neizņemts atvaļinājums, jo pats parasti turu rezervē vairākas atvaļinājuma dienas- ja nu pēkšņi ir nepieciešams kaut kur aizbraukt un tāpēc nesaskatīju tur neko nosodāmu. Talak »