Interesanta grāmata, kuru noteikti iesaku izlasīt.
Ps. Ar šo grāmatu sev atklāju jaunu lasīšanas kultūru – apmeklēt bibliotēku. Kā rezultātā var ietaupīt padsmit latus par katru izlasīto grāmatu un neaudzēt mājās makalatūru.
Slinkākiem lasītājiem iesaku izlasīt vismaz pēdējo nodaļu- tur 10 lpp ir izklāstīta visa sāls.
„Efektivitāti nevar iemācīt, tā ir pašdisciplētība, kura jāizkopj katram pašam”.
Pāris atziņas piemiņai sagrupēju pēc savas patikas:
Darba un laika plānošana:
Darbiem vajag veltīt vairāk laika un bez pārtraukuma, nevis vairākas reizes, bet par 15 min;
Visus darbus paspēt nevar, tāpēc jāizvēlas svarīgākie/prioritātes un jākoncentrē viss spēks uz tiem. Otršķirīgas lietas netiek risinātas, jo savādāk netiks atrisināts nekas;
Nevajag uztraukties un iedziļināties jautājumos, kuri atrisināsies paši no sevis. Vajag iejaukties tikai, kad ir būtiskas novirzes;
Jākoriģē sava laika izlietojums, kur tiek laiks tērēts, kā ierobežot neproduktīvās lietas. Bieži pēc laika uzskaites var secināt, ka laiks tiek tērēts ne tām ietām, kurām sākumā šķita.
Nepieciešams izvairīties no neproduktīvām sapulcēm. Aicināt tikai tos darbiniekus uz kuriem konkrēts jautājums attiecas.
Bieži darbinieki tērē vairāk laika savstarpējai mijiedarbībai, nevis pašam darbam;
Cilvēkam ir jāpārzina sevi un jāpielāgo darbu veikšana savam bioritmam. Katram tas ir individuāli- cik ilgi var efektīvi koncentrēties, kad vislabāk , kad vajag atpūtu, utml.
Atlikt darbu uz vēlāku laiku nozīmē to neizdarīt nekad;
Vadīšana:
Nevar mēģināt nokomplektēt uzņēmumu no pārcilvēkiem- tas ir jāvada ar tādiem, kas ir pieejami;
Cilvēks ir jāvērtē pēc tā ko viņš spēj izdarīt, nevis pēc viņa trūkumiem. Atrast cilvēku bez trūkumiem nevar, labākajā gadījumā tiks atrasta viduvējība, kurš nav izcils nevienā jomā;
Galvenais koncentrēties uz stiprām pusēm- savām, kolēģu, priekšnieka, padoto un neuzsākt darbus, kurus nevar pabeigt;
Darbinieka darba uzdevumam ir jābūt tik ietilpīgam, lai būtu izmantotas visas darbinieka stiprās puses;
Padotajiem var uzdot šādu jautājumus- par kādu ieguldījumu jūs esat atbildīgi manā/organizācijas priekšā? Kā vislabāk jūsu zināšanas un spējas?
No sākuma jānoskaidro ko cilvēks spēj izdarīt un tikai tad , ko prasa darba apraksts;
Darbinieka novērtēšanas jautājumi: ko viņš ir paveicis labi? ko vēl viņš varētu paveikt labi? kas viņam ir jāapgūst, lai paveiktu darbu labāk?
Uzņēmuma efektivitāte:
Efektīvs darbinieks uzņēmumā var būt tikai tad, kad viņa veikumu izmanto kāds cits darbinieks. Jo organizācija kalpo kā līdzeklis atsevišķu indivīdu spēju apvienošanā;
Galvenais ir rezultāts, nevis process.
Galvenais ir jautājums- kādu rezultātu no manis sagaida;
Informācija jāiesniedz tādā veidā, kā to var efektīvi izmantot citi. Piemēram, tehniskie darbinieki bieži iedod informāciju tādā veidā kā to nevar neviens cits izmantot. Un tāpēc kādam ir jānodarbojas ar tās tulkošanu.
Veicot darbu ir jākoncentrējas uz – ko es varu dod citiem/kādu ieguldījumu varu dot savai organizācijai, nevis uz vienkāršu darba izdarīšanu;
Jānodrošina paaudžu maiņa un jaunu asiņu pieplūšana, pretējā gadījumā notiks uzņēmuma stagnācija;
In general:
Vadītājs nav tas, kuram tikai ir pakļautībā cilvēki, bet kurš pieņem izsvērtu lēmumus un uzņemas atbildību par tiem (var arī bez pakļautībā esošiem darbiniekiem);
Nav tādu rezultātu, kuriem būtu jēga uzņēmuma iekšpusē. Neviens efektīvs iekšējs process nenes labumu, ja tas nespēj pavairot uzņēmuma ienākumus.
Efektivitātes pamatprincipi: komunikācija, komandas darbs, sevis pilnveidošana, citu cilvēku attīstība;
Ir jāizvērtē vai darba pienākumi ir uzrakstīti atbilstoši un vai vispār eksistē cilvēks, kurš tos darbus var veikt. Ja nav, tad tie ir jāpārskata.
Vienmēr ir jāatbalsta savs vadītājs. Jo, ja vadītājs gūs panākumus, tad visdrīzāk arī jūs gūsiet panākumus. Ja vadītāju atlaidīs par nekompetenci, tad visdrīzāk darbā tiks pieņemts cilvēks no malas, nevis kāds no iepriekšējās komandas.
Nav pieņemama darbinieka nepārcelšana citā amatā, kur viņš būtu noderīgs, ja iepriekšējā pozīcijā viņš ir neaizstājams. Neaizstājams darbinieks nozīmē neefektīvu darba organizāciju.
Jāspēj atbrīvoties no pagātnes darbībām, kuras kādreiz ir solījušas labus rezultātus, bet nezināmu iemeslu dēļ nedod vēlamo rezultātu.
Lēmumu pieņemšana:
Pieņemt ātrus lēmumus bieži nozīmē pieņemt daudzus un nepareizus;
Vienmēr jābūt plānam B;
Lēmumu ir jāpieņem izvērtējot vairākas alternatīvas un stiprās un vājās puses. Ja kādam lēmumam ir tikai labās puses, tad jāatrod cilvēks, kurš var parādīt sliktās puses;
Kļūdains skaidrojums bieži ir daudz bīstamāks kā aplams skaidrojums;
Jāsaskata nevis unikālas problēmas, bet to likumsakarības;
Jādara tas, kas ir pareizi, nevis kas apmierina visus;
Efektīvi ir sākt ar kolēģu viedokļiem, nevis faktu analīzi, jo jebkuram ekspertam viedoklis ir veidots uz faktiem. Darbiniekiem, kuriem nav viedoklis, nav profesionāli konkrētā jautājumā. Pieņemamie viedokļi pēc tam jāpārbauda ar faktiem;
Izvēlieties nākotni, nevis pagātni. Koncentrēties uz labvēlīgām iespējām, nevis uz problēmām.
Izvēlēties savu mērķi, nevis peldēt par straumi. Izvirzīt augstus mērķus, kuri var mainīt notikumu gaitu, nevis tādus, kuri ir viegli un droši;