IT sviestapika » Interesanti

Kā izdrukāt aizsargātu (no drukāšanas) pdf failu vai man ir tiesības uz visu..

Kaspars — Sun, 29 Jan 2012 13:55:30 +0000

Materiāls paredzēts tikai informatīviem mērķiem.
Populārzinātniskām vajadzībām bija nepieciešams drukātā veidā iegūt .pdf materiālu, kurš tika veidots kā SECURED PDF.
Ilgi nebija jāgūglē un rezultāts bija vienkāršs.

Vienīgā atšķirība no apraksta – noradītajā vietā šo programmu nevarēja vairs atrast. Bija jāuzstāda jaunāka – 5.0 versija no šejienes.

I had couple of instances where I wanted to print PDF documents but couldn’t do so since the print option was disabled. Tried many ways, searched in the web but no help until the other day to my surprise I got this tool called GSView.

Using GSView we can print PDF documents even though the printing option is disabled. But to use GSView we also need to install another tool called Ghostscript. You can download these tools from:
Ghostscript

http://pages.cs.wisc.edu/~ghost/doc/AFPL/get851.htm

GSView

http://pages.cs.wisc.edu/~ghost/gsview/get47.htm

How to do use this tool:
• Download and install Ghostscript
• Download, Install and run GSView
• Open the GSView Tool and open the PDF document you can’t print.
• Go to File -> Print as you normally would.
I tried this tool and it worked for me.

Windows 8 izmantojot Vmware player

Kaspars — Fri, 07 Oct 2011 06:14:26 +0000

Kā to izdarīt ir aprakstīts te.

Lai uzinstalētu Windows8 ar Vmware player 3 nepietiek. Ir nepieciešama 4 versija, kuru diemžēl atsevišķi nolādēt nevar. Ir jāuzstāda trial versija Vmware Workstation, kura uzinstalē arī Vmwares player 4 versiju.

Pirmais iespaids ar Windows 8 tāds interesants, XP galīgi nav līdzīgs

Beigta zivs lielveikala akvārijā

Kaspars — Tue, 04 Oct 2011 06:57:10 +0000

Svētdienas vakarā iepērkoties vienā no lielveikaliem bija redzams neparasts skats- kopā ar dzīvajām zivīm dreifēja viena nedzīva.
Ņemot vērā to, ka šajā veikalā man jau ir izdevies nopirkt sapelējušu sieru šāds skats nemaz nepārsteidza.
Šajā stāstā skumjākais ir tas, ka šādas, it kā vienkāršas, darbinieku nolaidības dēļ var tikt padarītas bezjēdzīgas veselas mārketinga kampaņas.

MySql SQL vaicājumu monitorings

Kaspars — Wed, 14 Sep 2011 10:18:23 +0000

Dažreiz rodas nepieciešamība paskatīties kādus tieši vaicājumus konkrēta sistēma veic datubāzei.
To pavisam vienkārši var izdarīt MySql konfigurācijas failā iespējojot SQL attēlošanu.
/etc/msql/my.cnf failā atrodam un atspējojam:
general_log_file = /var/log/mysql/mysql.log
general_log =1

//turpat var ieslēgt arī logot tikai vaicājumus, kuri izpildās ilgi
Lai izmaiņas stātos spēkā ir jārestartē MySql:
restart mysql
un skatāmies rezultātu:
tail –f /var/log/mysql/mysql.log
Wordpress sākumlapas attēlošanai veic aptuveni šādus SQL pieprasījumus:

Otrs variants, kā paskatīties SQL, bet neveicot MySql restartu ir mysql konsolē ievadīt:
mysql> SET GLOBAL general_log = ‘ON’;
Query OK, 0 rows affected (0.00 sec)

Tikai tad SQL pieprasījumi tiek ierakstīti citā failā:
tail –f /var/log/mysql/bt.log

Ja ir kāda neskaidrība, kas ir ieslēgts un kurā failā kas tiek rakstīts:
Apskatīt iestatītos logošamans parametrus var:
mysql>show variables like ‘%log%’;

!Jāatceras, ka pati logošana atstāj būtisku iespaidu uz veiktspēju.

Ar grafiskā procesora palīdzību paroles var uzlauzt daudz ātrāk

Kaspars — Fri, 02 Sep 2011 05:52:51 +0000

Diezgan biedējoši- tam, kam agrāk vajadzēja 43 gadus, tagad pietiek ar 48 dienām bez lielas piepūles.
Pati pieeja nav jauna, bet gribēju padalīties ar labu rakstu, kur autors detalizētāki ir papētījis šo jautājumu. Ir vērts izlasīt.
Un vēl viena cilvēka pētījums.
Es gan nepiekrītu abiem autoriem, ka paroles sākot no 10 simboliem ir drošībā, jo slodzi var sadalīt un pateicoties mākoņdatošanas pakalpojumiem vajag tikai noīrēt vairāk dzelžu.
Šis gan attiecas uz paroļu minēšanu, kura padodas brute-force uzbrukumam.

Joomla maina izstrādes stratēģiju.

Kaspars — Sun, 28 Aug 2011 07:18:25 +0000

Joomla ir izmainījusi savu izstrādes stratēģiju no iespēju (fīču) balstītu uz izstrādes laika balstītu.
Savas priekšrocības ir abām pieejām un izskatās, ka viņiem bija pēdējais laiks kaut ko mainīt.
Kādreiz bija – iznāk jauna versija un ir daudz uzlabojumu. Tagad būs biežāki, bet mazāki uzlabojumi.
Par to var palasīt te un noskatīties video te.

Laika un sevis vadība

Kaspars — Mon, 08 Aug 2011 03:59:32 +0000

Interesants video ir ievietots http://web.hc.lv/motivacija-idejas/raksti/laika-menedzments/

kuru var klausīties darot ko paralēli, piemēram, esot ceļā vai tīrot māju.

Galvenās atziņas:

Pie viena darba jāstrādā nepārtraukti- vismaz 2h. Vairāku darbu darīšana nav efektīva.
Jāievēro sava ķermeņa bioritms- katram ir savs produktīvākais laiks.
Jāizveido svarīgo un nepieciešamo darbu rutīna- tie jāveic regulāri.
Vienmēr ir jāieplāno laiks atpūtai, kuras laikā pilnībā var atslēgties no darba jautājumiem.

Zelta vārdi:

Laiku pārvaldīt nav iespējams, bet varam padarīt sevi efektīvāku.

VID datucentru problēma un DEAC neveiksmīga PR kampaņa

Kaspars — Fri, 05 Aug 2011 07:08:17 +0000

Pārlasīju mēdijos publicētos DEAC rakstus par VID datu centra dīkstāvi elektrības pārtraukuma rezultātā.

Personīgi nepazīstu nevienu VID IT pārstāvi, bet manuprāt jocīgi (neticami) izklausījās Gailīša paziņojums -”VID nerēķinās ar riskiem”, jo:

1. Valsts informācijas sistēmu likums nosaka, ka riski ir jāizvērtē (negribas ticēt, ka šo punktu kāds ignorē);

2. Jebkura biznesa uzdevums nav izslēgt pilnīgi visus riskus, bet sabalansēt to iestāšanās ietekmes zaudējumus pret nepieciešamām investīcijām to novēršanā.

Risku novērtēšanas piemērs, kurš uzreiz nāk prātā:

Risks- elektrības pārtraukuma gadījumā ģeneratora jauda neapmierina DC nepieciešamo.

Riska iestāšanās varbūtība – 1 x gadā.

Riska ietekme – informācijas sistēma nav pieejama līdz elektrības padeve atjaunojas (vidēji 4h).

Riska novēršanas scenārijs- iegādāties jaudīgāku ģeneratoru – 200 000 Ls

Piedāvātais risku mazinošais pasākums bez ģeneratoru iegādes- atslēgt mazāk svarīgus serverus iegūstot jaudu kritiskākiem resursiem vai arī laicīgi veikt drošu sistēmas izslēgšanu neapdraudot datu integritāti.

Augstākminētais piemērs ir mans pieņēmums (uzskatu vismaz 90% korekts), bet tas labi ilustrē, ka ne vienmēr ir izdevīgi novērst visus riskus. Jāņem vērā to, kas vienam ir nepieņemams risks, tas otram ir pieņemams, piemēram, bankas neriskēs 200 000 Ls dēļ ar risku- Internetbanka nav pieejama (jo zaudējumi būtu daudz lielāki), bet vai VID šāds risks ir tik būtisks – nedomāju.

Jāatceras arī tas, ka VID IT budžets veidojas no mūsu nodokļiem, tāpēc katram ir sev jāatbild – vai es maksātu X latus par VID IT 4h dīkstāves riska mazināšanu viena gada laikā.

PS. Pēc šī DEAC raksta izskatās, ka zaudētāji ir tikai pats DEAC, jo palasot komentārus visi saprot, ka tas ir tikai PR, kā arī atgādina cilvēkiem par paša DEAC problēmām (vairākas dīkstāves un interneta pieslēguma pārtraukumus).

Grāmatas iegādāšanās epopeja ārzemju interneta veikalā

Kaspars — Wed, 03 Aug 2011 18:01:23 +0000

Tikko iegādājos grāmatu, bet tās iegādes epopeja pārsteidza nesagatavotu un lika kārtējo reizi aizdomāties par (ne)efektīviem procesiem.

Izvēlējos iegādāties CGEIT Review Manual 2011 no ISACA.org. Grāmatas cena 85$+26$ par piegādi, samaksāju un gaidīju piegādi uz mājām.

Tomēr, beigās viss izrādījās daudz sarežģītāk.

Pateicoties likumam par PVN piemērošanu, lai saņemtu grāmatu man nācās braukt uz lidostu, tad ar piegādes lapu iet uz muitu, tur aprēķināja PVN, tad iet uz blakus esošo PASTU, lai to samaksātu. Tad atkal jāiet uz muitu, lai uzrādītu samaksāto nodokli. Un tikai tad varēju saņemt savu grāmatu.

Mani šajā procesā ļoti sakaitināja:

Visas iesaistītās iestādes- kurjeri, muita un pasts neatrodas pat ne vienā mājā- kā rezultātā nākas pamatīgi skraidīt.
Lai gan uz piegādes pavadzīmes bija rakstīts 85$, lai Muita aprēķinātu nodokli viņi pieprasīja pierādījumus par samaksu. Prasīja izrakstu no konta, bet paldies Dievam vienojāmies, ka pie viņu datora parādīšu hanzanet.lv izrakstu. (Interesanti, kas notiktu, ja maksātājs būtu cita persona? Abiem būtu jāiet uz MUITU?)
Ieraugot, ka pārskaitīts ir nevis 85$, bet 111$ (jo bija vēl piegāde) PVN bija aprēķināts no 111$.
Nodokli nevarēja samaksāt uzreiz MUITĀ, tā vietā bija jāiet uz PASTU. Piedāvāju, ka varu samaksāt no telefona, bet laipni paskaidroja, ka tad viņiem vajag izdruku par maksājumu. Kur, lai es viņu dabonu? Izmantot to pašu datoru (lai viņi var pārliecināties par maksājumu), kur rādīju izdruku par maksājumu nedrīkst, jo personīgiem mērķiem redziet šo datoru izmantot nevar (absurts).
PASTS par pārskaitījumu paņēma 1ls.
Ar karti PASTĀ maksāt nevar (par to jau mani pabrīdināja draugs, tā kā biju apbruņojies ar fiziskiem latiem). Tuvākais bankomāts ir LIDOSTĀ.
Skraidīšana starp šīm iestādēm aizņem 2h pie nosacījuma, ka nekur nebija rindas.
Šo procedūru var veikt tikai pakas saņēmējs. Tā kā ar paziņu, kas netīšām iemaldās lidostas teritorijā sarunāt neko nevar.
Kurjeri piedāvāja arī brokera pakalpojumu, kas to izdarīs manā vietā, bet par to ir jāmaksā 15ls. (tik šai sakarā man rodas jautājums- kā tad MUITA pārliecinās par maksājumu? Vai arī tad to pēkšņi vairs nevajag?).
Ja no lidostas gribot, lai kurjers piegādā līdz mājas pastam (kā bija norādīts pasūtot un par ko man likās tiek samaksāts 26$) ir jāmaksā atsevišķi.
Skraidīšana: kurjers-muita-pasts-muita-kurjers.

Beigās man grāmata izmaksāja:

111$, 11Ls PVN, 1Ls pārskaitījums, 2h mana laika, degviela braucienam uz Lidostas teritoriju.

Es gan gribētu šo procesu redzēt tādā veidā- uz adresi tiek piegādāta grāmata un tai ir pievienota pavadzīme ar nodokļu maksājumu, bet laikam mūsu valstī tas nav iespējams.

Mākoņdatošana plešas plašumos

Kaspars — Mon, 25 Jul 2011 12:27:39 +0000

Šeit ir raksts, ka ASV valdība aizvērs 800 datu centrus, bet tā vietā pāries uz mākoņdatošanu. Šāds manevrs ļaus ietaupīt 3 biljonus $ katru gadu.

Personīgi liekas, ka vēl vajadzīgi kādi viens-divi gadi, lai izstrādātu pilnvērtīgus mākoņdatošanas risinājumus un tos noslīpētu (drošību, uzticamību, lietojamību, utml). Tad šim piemēram sekos arī lielās kompānijas, kuras pašreiz nogaida.

Prognozes sāk piepildīties pat ātrāk kā gaidīju- drīz lokālo administratoru (DB, LAN, Lin,Win, utml) vairs nebūs. Labākie atradīs darbu datu centros, pārējiem nāksies pārkvalificēties.