Category Archives: Vadība

VID datucentru problēma un DEAC neveiksmīga PR kampaņa

Pārlasīju mēdijos publicētos DEAC rakstus par VID datu centra dīkstāvi elektrības pārtraukuma rezultātā.

Personīgi nepazīstu nevienu VID IT pārstāvi, bet manuprāt jocīgi (neticami) izklausījās Gailīša paziņojums -”VID nerēķinās ar riskiem”, jo:

1. Valsts informācijas sistēmu likums nosaka, ka riski ir jāizvērtē (negribas ticēt, ka šo punktu kāds ignorē);

2. Jebkura biznesa uzdevums nav izslēgt pilnīgi visus riskus, bet sabalansēt to iestāšanās ietekmes zaudējumus pret nepieciešamām investīcijām to novēršanā.

Risku novērtēšanas piemērs, kurš uzreiz nāk prātā:

Risks- elektrības pārtraukuma gadījumā ģeneratora jauda neapmierina DC nepieciešamo.

Riska iestāšanās varbūtība – 1 x gadā.

Riska ietekme – informācijas sistēma nav pieejama līdz elektrības padeve atjaunojas (vidēji 4h).

Riska novēršanas scenārijs- iegādāties jaudīgāku ģeneratoru – 200 000 Ls

Piedāvātais risku mazinošais pasākums bez ģeneratoru iegādes- atslēgt mazāk svarīgus serverus iegūstot jaudu kritiskākiem resursiem vai arī laicīgi veikt drošu sistēmas izslēgšanu neapdraudot datu integritāti.

Augstākminētais piemērs ir mans pieņēmums (uzskatu vismaz 90% korekts), bet tas labi ilustrē, ka ne vienmēr ir izdevīgi novērst visus riskus. Jāņem vērā to, kas vienam ir nepieņemams risks, tas otram ir pieņemams, piemēram, bankas neriskēs 200 000 Ls dēļ ar risku- Internetbanka nav pieejama (jo zaudējumi būtu daudz lielāki), bet vai VID šāds risks ir tik būtisks – nedomāju.

Jāatceras arī tas, ka VID IT budžets veidojas no mūsu nodokļiem, tāpēc katram ir sev jāatbild –  vai es maksātu X latus par VID IT 4h dīkstāves riska mazināšanu viena gada laikā.

PS. Pēc šī DEAC raksta izskatās, ka zaudētāji ir tikai pats DEAC, jo palasot komentārus visi saprot, ka tas ir tikai PR, kā arī atgādina cilvēkiem par paša DEAC problēmām (vairākas dīkstāves un interneta pieslēguma pārtraukumus).

Pārmaiņu vadība

Apskatot internetā pieejamos materiālus atradu John Kotter 8 pārmaiņu vadības soļus:

1. Izmaiņu neatliekamības radīšana: ir jāiedvesmo cilvēkus rīcībai, nosakot reāli izpildāmus mērķus, kas cilvēkiem ir būtiski. Ir skaidri jāliek saprast, ka vecā sistēma ir jāmaina.

2. Spēcīgas komandas izveidošana: jāizveido komanda ar atbilstošām zināšanām un iemaņām, kas emocionāli jūtas atbildīga par nosprausto mērķu realizāciju.

3. Pārliecinošas vīzijas un stratēģijas radīšana: komandai ir jāizveido vīzija un stratēģija, kas noteiks tālāko virzību.

4. Pārmaiņu vīzijas komunikācija: jāiesaista pēc iespējas vairāk cilvēku stratēģijas un vīzijas komunikācijā, atbildot uz cilvēku jautājumiem un kliedējot šaubas. Mūsdienu tehnoloģijas var būt krietns palīgs.

5. Cilvēku iesaistīšana pārmaiņu veikšanā: ir jāiesaista cilvēki, sniedzot viņiem pilnvaras rīkoties un pašiem uzņemties atbildību. Ir jānovērtē progress un sasniegumi.

6. Īstermiņa „uzvaru” sasniegšana: ir jānosaka mazāki starpmērķi, kas ir viegli sasniedzami, pirms nākamo mērķu noteikšanas.

7. Ieguvumu konsolidācija un lielāku izmaiņu veikšana: ir jāsekmē neatlaidība un drosme veikt pārmaiņas. Regulāri jāizvērtē sasniegtais un plānotais, un jānosprauž tālākiem mērķi.

8. Jaunās „vīzijas” adaptācija kultūrā. Ir jāpalīdz jaunajai sistēmai iesakņoties cilvēku apziņā un rīcībā.

Grāmata: Efektīvs vadītājs

Interesanta grāmata, kuru noteikti iesaku izlasīt.

Ps. Ar šo grāmatu sev atklāju jaunu lasīšanas kultūru – apmeklēt bibliotēku. Kā rezultātā var ietaupīt padsmit latus par katru izlasīto grāmatu un neaudzēt mājās makalatūru.

Slinkākiem lasītājiem iesaku izlasīt vismaz pēdējo nodaļu- tur 10 lpp ir izklāstīta visa sāls.

„Efektivitāti nevar iemācīt, tā ir pašdisciplētība, kura jāizkopj katram pašam”.

Pāris atziņas piemiņai sagrupēju pēc savas patikas:

Darba un laika plānošana:

Darbiem vajag veltīt vairāk laika un bez pārtraukuma, nevis vairākas reizes, bet par 15 min;

Visus darbus paspēt nevar, tāpēc jāizvēlas svarīgākie/prioritātes un jākoncentrē viss spēks uz tiem. Otršķirīgas lietas netiek risinātas, jo savādāk netiks atrisināts nekas;

Nevajag uztraukties un iedziļināties jautājumos, kuri atrisināsies paši no sevis. Vajag iejaukties tikai, kad ir būtiskas novirzes;

Jākoriģē sava laika izlietojums, kur tiek laiks tērēts, kā ierobežot neproduktīvās lietas. Bieži pēc laika uzskaites var secināt, ka laiks tiek tērēts ne tām ietām, kurām sākumā šķita.

Nepieciešams izvairīties no neproduktīvām sapulcēm. Aicināt tikai tos darbiniekus uz kuriem konkrēts jautājums attiecas.

Bieži darbinieki tērē vairāk laika savstarpējai mijiedarbībai, nevis pašam darbam;

Cilvēkam ir jāpārzina sevi un jāpielāgo darbu veikšana savam bioritmam. Katram tas ir individuāli- cik ilgi var efektīvi koncentrēties, kad vislabāk , kad vajag atpūtu, utml.

Atlikt darbu uz vēlāku laiku nozīmē to neizdarīt nekad;

Vadīšana:

Nevar mēģināt nokomplektēt uzņēmumu no pārcilvēkiem- tas ir jāvada ar tādiem, kas ir pieejami;

Cilvēks ir jāvērtē pēc tā ko viņš spēj izdarīt, nevis pēc viņa trūkumiem. Atrast cilvēku bez trūkumiem nevar, labākajā gadījumā tiks atrasta viduvējība, kurš nav izcils nevienā jomā;

Galvenais koncentrēties uz stiprām pusēm- savām, kolēģu, priekšnieka, padoto un neuzsākt darbus, kurus nevar pabeigt;

Darbinieka darba uzdevumam ir jābūt tik ietilpīgam, lai būtu izmantotas visas darbinieka stiprās puses;

Padotajiem var uzdot šādu jautājumus- par kādu ieguldījumu jūs esat atbildīgi manā/organizācijas priekšā? Kā vislabāk jūsu zināšanas un spējas?

No sākuma jānoskaidro ko cilvēks spēj izdarīt un tikai tad , ko prasa darba apraksts;

Darbinieka novērtēšanas jautājumi: ko viņš ir paveicis labi? ko vēl viņš varētu paveikt labi? kas viņam ir jāapgūst, lai paveiktu darbu labāk?

Uzņēmuma efektivitāte:

Efektīvs darbinieks uzņēmumā var būt tikai tad, kad viņa veikumu izmanto kāds cits darbinieks. Jo organizācija kalpo kā līdzeklis atsevišķu indivīdu spēju apvienošanā;

Galvenais ir rezultāts, nevis process.

Galvenais ir jautājums- kādu rezultātu no manis sagaida;

Informācija jāiesniedz tādā veidā, kā to var efektīvi izmantot citi. Piemēram, tehniskie darbinieki bieži iedod informāciju tādā veidā kā to nevar neviens cits izmantot. Un tāpēc kādam ir jānodarbojas ar tās tulkošanu.

Veicot darbu ir jākoncentrējas uz – ko es varu dod citiem/kādu ieguldījumu varu dot savai organizācijai, nevis uz vienkāršu darba izdarīšanu;

Jānodrošina paaudžu maiņa un jaunu asiņu pieplūšana, pretējā gadījumā notiks uzņēmuma stagnācija;

In general:

Vadītājs nav tas, kuram tikai ir pakļautībā cilvēki, bet kurš pieņem izsvērtu lēmumus un uzņemas atbildību par tiem (var arī bez pakļautībā esošiem darbiniekiem);

Nav tādu rezultātu, kuriem būtu jēga uzņēmuma iekšpusē. Neviens efektīvs iekšējs process nenes labumu, ja tas nespēj pavairot uzņēmuma ienākumus.

Efektivitātes pamatprincipi: komunikācija, komandas darbs, sevis pilnveidošana, citu cilvēku attīstība;

Ir jāizvērtē vai darba pienākumi ir uzrakstīti atbilstoši un vai vispār eksistē cilvēks, kurš tos darbus var veikt. Ja nav, tad tie ir jāpārskata.

Vienmēr ir jāatbalsta savs vadītājs. Jo, ja vadītājs gūs panākumus, tad visdrīzāk arī jūs gūsiet panākumus. Ja vadītāju atlaidīs par nekompetenci, tad visdrīzāk darbā tiks pieņemts cilvēks no malas, nevis kāds no iepriekšējās komandas.

Nav pieņemama darbinieka nepārcelšana citā amatā, kur viņš būtu noderīgs, ja iepriekšējā pozīcijā viņš ir neaizstājams. Neaizstājams darbinieks nozīmē neefektīvu darba organizāciju.

Jāspēj atbrīvoties no pagātnes darbībām, kuras kādreiz ir solījušas labus rezultātus, bet nezināmu iemeslu dēļ nedod vēlamo rezultātu.

Lēmumu pieņemšana:

Pieņemt ātrus lēmumus bieži nozīmē pieņemt daudzus un nepareizus;

Vienmēr jābūt plānam B;

Lēmumu ir jāpieņem izvērtējot vairākas alternatīvas un stiprās un vājās puses. Ja kādam lēmumam ir tikai labās puses, tad jāatrod cilvēks, kurš var parādīt sliktās puses;

Kļūdains skaidrojums bieži ir daudz bīstamāks kā aplams skaidrojums;

Jāsaskata nevis unikālas problēmas, bet to likumsakarības;

Jādara tas, kas ir pareizi, nevis kas apmierina visus;

Efektīvi ir sākt ar kolēģu viedokļiem, nevis faktu analīzi, jo jebkuram ekspertam viedoklis ir veidots uz faktiem. Darbiniekiem, kuriem nav viedoklis, nav profesionāli konkrētā jautājumā. Pieņemamie viedokļi pēc tam jāpārbauda ar faktiem;

Izvēlieties nākotni, nevis pagātni. Koncentrēties uz labvēlīgām iespējām, nevis uz problēmām.

Izvēlēties savu mērķi, nevis peldēt par straumi. Izvirzīt augstus mērķus, kuri var mainīt notikumu gaitu, nevis tādus, kuri ir viegli un droši;

Personīgā efektivitāte

Pirms svētkiem apmeklēju uzņēmuma rīkotās 4h mācības “Personīgā efektivitāte” (lekcija un darbs grupā), kuru vadīja Uldis Pāvulis un Uldis Tatarčuks.

Uzskatu, ka jebkuram, kas jūt nepieciešamību darīt ko savādāk vajadzētu apmeklēt šādu kursu.

Pretīm gaidītajam, ka mācību temats būs kā padarīt darba darbus ātrāk un kvalitatīvāk tika runāts par personīgo misiju, vērtībām un mērķiem, kā tos sasniegt un sabalansēt.

Galvenās atziņas no mācībām:

Continue reading

Gantt chart un google doc

Sev atklāju ērtu rīku kā uzzīmēt Gantt chart izmantojot google doc.
Šis risinājums man patīk, jo ļauj realizēt pašu nepieciešamāko, lai uzskatāmi attēlotu projektu gaitu.
Papildus saglabājās google doc priekšrocības- var kop izmantot ar citiem un vienmēr pieejams, neatkarīgi strādā pie sava PC vai nē.
Pats google doc plugins un video apskats.

Personas datu apstrāde

Klejojot par Diena.lv nejauši atradu Gunta Lauska blogu, kurā vienkāršiem vārdiem tiek izskaidrota personas datu apstrādes nianses.

Ja kādam ir robs šajā sfērā iesaku izlasīt- daudz labāk izskaidrots, kā likumā par personas datu apstrādi.

Atvieglo nosacījumus personas datubāzu veidošanai

Joprojām valda mīti par personas datiem – 1. daļa Continue reading

Kā kļūt par līderi?

Klejojot pa netu atradu vienkārši saprotamus, bet manuprāt iedarbīgus baušļus- kā kļūt par vadītāju.

Protams  zvaigšņu stāvoklis un IQ līmenis vienmēr būs svarīgs, bet neievērojot šos likumus ar tiem var būt par maz :)

1. Līderis ne vienmēr nozīmē vadītājs.
Kļūt par līderi Continue reading

komunikācijas iedalījums

Pāršķirstot vecus pierakstus atradu interesantu materiālu, kurā tika veikta komunikāciju iedalījums pēc to tipa: formāla, neformāla un rakstiska vai mutiska.

Pati par sevi šī tabula neko neizsaka, bet var kalpot kā labs uzskates līdzeklis. Iespējams kādam noderēs.

Formālā Neformālā
Mutiski Sapulce

Prezentācija

Pīpētava

Kafijas pauze

Pusdienas

1:1 (viens pret viens)

Rakstiski Vēstules

Iesniegums

Rīkojums

e-pasts

Skype

Čats

No uzskaitītām efektīvākās skaitās:

Sapulces un neformālās 1:1 pārrunas

Visneefektīvākā skaitās e-pasts sarakste

Nezināšana vai…

Mūžīgais  jautājums-
Kāpēc pasūtījumos bieži tiek noteikts:
soda nauda par termiņu kavējumu 0,1% par katru dienu, bet ne vairāk kā 10% no kopējā projekta summas?
Ar šādiem noteikumiem izstrādātājs var rēķināties ar 10% zaudējumu (sākumā palielina projektu summu par 10% un neko nezaudē :) ) un vispār neiespringst nedz uz kvalitāti, nedz termiņiem.
Un pēc tam amatpersonas cēli paziņo, ka mēs neko nevaram darīt (nevaram iespaidot vai ietekmēt izstrādātāju), jo redz iespējamā soda procentu summa jau ir izsmelta! Pamāj ar galvu un apsola nākotnē kļūdu novērst, bet nākošo līgumu noslēdz tieši tādu pašu? Kad tas beigsies?!
Ps. Ko es ar to gribēju pateikt? Nepieļaujiet tādas kļūdas..

Administratoru tests

Nesen bija tas gods izpildīt testu, pēc kura vienā uzņēmumā tiek vērtētas IT administratoru zināšanas.

Man šis tests bija interesants divu iemeslu dēļ:

  • Gribēju paskatīties pēc kāda principa citās iestādes tiek testētas zināšanas;
  • Uzzināt savu rezultātu, jo 1,5 gadus neesmu neko administrējis.

Ja kādam gribas sevi pārbaudīt pēc “subjektīva zināšanu testa”, tad lūdzu. Protams, katram būs savs vērtējums vai ar šādu testu ir iespējams pārliecināties par admina spējām, bet tas tā… Continue reading

Projektu mērķi

Manas piezīmes par tēmu “zivs pūst no galvas”.

Daudziem ir zināma drūmā statika par to cik procentuāli daudz projektu izgāžas, neizdodas vai vienkārši nesasniedz savu sākotnējo mērķi.
Savā pieredzē arī esmu saskāries ar neveiksmīgiem projektiem, kurus vienoja divas būtiskas lietas.
Ps. Šeit nepieskaršos projektu vadīšanas procesam , jo tas ir atkarīgs no konkrētā projekta tipa, lieluma, utt.

Bet ir viena kopēja lieta- Projekta mērķis. Continue reading

Ilglaicīgi neizņemts atvaļinājums- iespējama krāpniecībā?

Vienu dienu izveidojās diskusija par indikatoriem, kas norādītu uz iespējamo krāpniecību uzņēmumā.

Kā viens no interesantākajiem man šķita ilglaicīgi neizņemts atvaļinājums, jo pats parasti turu rezervē vairākas atvaļinājuma dienas- ja nu pēkšņi ir nepieciešams kaut kur aizbraukt un tāpēc nesaskatīju tur neko nosodāmu. Continue reading

Ko ir vērts auditēt un salīdzināt IT projektos?

Vienā sanāksē tika diskutēts, ko ir vērts pārbaudīt IT projekta ietvaros?

No visa iznāca divas galvenās atziņas:

  • Ja auditors tiek iesaistīts projekta sākumā, tad var skatīties izmantoto metodoloģiju projektu vadībā un analizēt visu projektu vadības gaitu. Nepieciešamības gadījumā var norādīt uz vadīšanas vai plānošanas nepilnībām. Salīdzināšanai var izmantot angļu projektu vadības standartu PRINCE2(salīdzinot vai tiek izpildīti visi veiksmīga projekta priekšnosacījumi- Izpētīti ieguvumi, draudi, utt).
  • Ja auditors tiek iesaistīts projekta beigās, tad vērtīgākais, ko var pārbaudīt un salīdzināt ir projekta sākumā definētos Busines-case ieguvumus ar reāliem, kas ir pēc projekta, tādā veidā pārbaudot vai projekts sasniedza tam izvirzītos mērķus. Otrs variants ir pārbaudīt nodefinēto prasību atbilstību izstrādātajai sistēmai, lai pārliecinātos, ka visas prasības ir izstrādātas.

Papildus tam projektu konsultēšanas laikā var palīdzēt izstrādāt dažādus kritērijus, pēc kuriem vadīties projekta laikā, tādā veidāatvieglot projektu vadītājam pieņemt lēmumu. Piemēram, kritēriji, kuriem jāizpildās, lai sistēmu varētu ieviest produkcijā(tai jābūt notestētai, veiktie stres testiem, drošības testiem, saņemta dokumentācija, utt) vai arī saņemtās lietotāju dokumentācijas kvalitātes un atbilstības analīze(to var salīdzināt pret LV standartu- LVS 66:1996), utt

Cits jautājums, vai šī analīze pēc tam tiek ņemta vērā..

Kuras produkta dzīves cikla daļas ietilpst projektā?

Lasot projektu vadības standartu PRINCE2 uzgāju bildi, kurā ir nodalītas dzīves cikla sadaļas, kuras ir definētas kā produkta un kuras kā projekta daļas.
Nekā mega jauna jau nav, bet lasot atcerējos vecu strīdu ar bijušo kolēģi, par jautājumu vai sistēmas lietošana un uzlabošana ietilpst projektā vai arī izstrādes projekts beidzas ar lietošanas uzsākšanu.

prince2