1. Izmaiņu neatliekamības radīšana: ir jāiedvesmo cilvēkus rīcībai, nosakot reāli izpildāmus mērķus, kas cilvēkiem ir būtiski. Ir skaidri jāliek saprast, ka vecā sistēma ir jāmaina.

2. Spēcīgas komandas izveidošana: jāizveido komanda ar atbilstošām zināšanām un iemaņām, kas emocionāli jūtas atbildīga par nosprausto mērķu realizāciju.

3. Pārliecinošas vīzijas un stratēģijas radīšana: komandai ir jāizveido vīzija un stratēģija, kas noteiks tālāko virzību.

4. Pārmaiņu vīzijas komunikācija: jāiesaista pēc iespējas vairāk cilvēku stratēģijas un vīzijas komunikācijā, atbildot uz cilvēku jautājumiem un kliedējot šaubas. Mūsdienu tehnoloģijas var būt krietns palīgs.

5. Cilvēku iesaistīšana pārmaiņu veikšanā: ir jāiesaista cilvēki, sniedzot viņiem pilnvaras rīkoties un pašiem uzņemties atbildību. Ir jānovērtē progress un sasniegumi.

6. Īstermiņa „uzvaru” sasniegšana: ir jānosaka mazāki starpmērķi, kas ir viegli sasniedzami, pirms nākamo mērķu noteikšanas.

7. Ieguvumu konsolidācija un lielāku izmaiņu veikšana: ir jāsekmē neatlaidība un drosme veikt pārmaiņas. Regulāri jāizvērtē sasniegtais un plānotais, un jānosprauž tālākiem mērķi.

8. Jaunās „vīzijas” adaptācija kultūrā. Ir jāpalīdz jaunajai sistēmai iesakņoties cilvēku apziņā un rīcībā.

Related posts:

1. Personīgā efektivitāte
2. Kā kļūt par līderi?
3. IT vadītājiem nepieciešamās īpašības un zināšanas

Uzskatu, ka jebkuram, kas jūt nepieciešamību darīt ko savādāk vajadzētu apmeklēt šādu kursu.

Pretīm gaidītajam, ka mācību temats būs kā padarīt darba darbus ātrāk un kvalitatīvāk tika runāts par personīgo misiju, vērtībām un mērķiem, kā tos sasniegt un sabalansēt.

Galvenās atziņas no mācībām:

• Nevajag mānīt sevi un mēģināt sabalansēt darbu ar privāto dzīvi, to izdarīt nevar. Vai tu upurē darbu un karjeru vai brīvo laiku (ģimenes laiku).
• Vajag uzstādīt reālus mērķus. Piemēram, ja algā saņem kaut 2000Ls mēnesī nevajag sapņot nopirkt BMW X6, māju Baltazerā, kuteri, utml. Ar tādu algu tas nav mērķis, bet sapnis. Pareizāk būtu uzstādīt mērķi- uzkrāt naudu un izveidot personīgo biznesu no kura ienākumi būs 10 000 Ls mēnesī un tad, kad tas tiks sasniegts, varēs uzstādīt jaunus mērķus (villa, limuzīns, utml).
• Ja uzstādīto mērķu sasniegšanai neesi gatavs ko upurēt, tad atmet tādus mērķus un nemoki sevi. Piemērs, ja nēesi gatavs nodarboties ar sportu un ēst mazāk, tad nemoki sevi ar liekā svara samazināšanas mērķi. Turpini ēst un dzīvot, nemoki sevi.
• Ja uzstādīto mērķu labā 1-2 mēnešu laikā neesi veicis nekādu aktivitāti, tad vai nu pārskati mērķus vai arī sāc rīkoties.
• Jāsabalansē savs laiks starp darbu, draugiem, ģimeni un laiku saviem hobijiem. Īslaicīgi kaut ko var upurēt, bet ilgtermiņā tas būs saistīts ar sekām- zaudētiem draugiem, ģimeni vai atrašanos “trako namā”. (būs jāpievēršas saviem hobijiem vairāk).
• Ja tev ir kāda ideja, ko gribi ļoti realizēt, tad neļauj sevi atrunāt. Piemēram sporta auto ar lielu patēriņu- tu jau neliec nevienam ar to braukt, tas ir vajadzīgs tikai tev pašam vai gribi izlēkt ar izpletni- tu to neuzspied nevienam citam, tas ir vajadzīgs tikai pašam sev.
• Jāizvirza izmērāmi mērķi un jāzina ko darīt, kad mērķis tiks sasniegts. Piemēram, mērķis sapelnīt daudz naudas- nezinot cik daudz nozīmē daudz un ko darīt, kad tas tiks sasniegts ir slikts un nesasniedzams mērķis.
• Galvā jānoformulē savs skatījums uz lietām (argumenti,  utml), lai par to varētu bez šaubām piecelties un deklarēt to. (uzskatam nav jābūt 100% pareizam, bet tam jābūt pārliecinošam, argumentētam, cilvēkiem jāsaprot tavs domugājiens un virzība).
• Lai ko sasniegtu vieglāk jāsaprot un jāizmanto kas tevi motivē un veicina visvairāk- sacensību gars (atrast ar ko sacensties(kolēģis, draugs)), mentorings (sasniegt to, ko izdarījis kāds cits), lepnums (izdarīt ko citi nevar).
• Ieradumi jāmaina pamazām. Piemēram, ja esi pieradis celties 12, tad nevar pēkšņi sākt celties 9. Vajag regulāri un pa mazam laikam samazināt pamošanās laiku, piemēram, par 15 min. Ieradumi veidojas no pāris mēnešiem līdz 1,5 gadiem. Tā kā nav ko cerēt dažas dienas pieceļoties ātrāk, ka tas jau kļūs par ieradumu.

Interesantākie pašanalīzes uzdevumi:

• Uzraksti kāda ir tava personīgā misija dzīvei (ja neko negribi sasniegt vai dot kādam, tad kāda jēga turpināt?).
• Uzraksti savas dzīves vērtības. (saprotot savas vērtības ir vieglāk izvirzīt mērķus)
• Uzraksti kādi ir tavi mērķi(iedalīti- Ģimene, garīgie, izglītojošie, finansiālie, utml) un kāpēc tos gribi sasniegt.
• 3 lapu princips (uz pirmās uzrakstīt mūža mērķus un apgriezt lapu, uz otras uzrakstīt 12 mēnešu mērķus- ja šie mērķi ir pretrunā, tad kaut kas nav kārtībā. Uz trešās lapas uzrakstīt darba mērķus. Tie mērķi, kuri sakritīs starp 2 un 3 lapu būs visvieglāk sasniedzami.)
• Uzraksti, kas traucē sasniegt izvirzītos mērķus (ārējie, iekšējie faktori)?
• Uzrakstīt kas man palīdz ievērot disciplīnu.
• Kādus ieradumus gribētu mainīt, kādus izveidot.
• Uzrakstīt savu laika izlietojumu par aktivitātēm dienas/ nedēļas/ mēneša griezumā un paskatīties vai savuprāt tas ir efektīvi un vai nav nepieciešams ko mainīt.

Ko uzreiz var sākt pielietot:

• Darba nedēļas beigās sastādīt nākamās nedēļas veicamo darbu saraktu un prioritātes (detalizācijas līmeni katrs izvēlas pats). tas ir nepieciešams, lai 1diena nesāktos ar stresu, ko tagad darīt, utml;
• Atcerēties 3-5 gadu griezumā, kādi notikumi visvairāk iepriecināja, motivēja un kādi demotivēja, apbēdināja. Un tad mēģināt pirmos atkārtot un no otriem izvairīties.

Protams katrs esam individuāls un kas palīdz vienam var nepalīdzēt otram.

Papildināts:

Atcerējos vēl vienu paņēmienu- uzrakstīt vēlamos mērķuss un likt klāt +1, kad kaut kas ir veikts, lai mērķi sasniegtu. Pēc kāda laika var pavērtēt, kuru mērķu sasniegšanai ir veltīts laiks un kurām nē.

Related posts:

1. Kad efektivitāte var būt kaitīga
2. IT vadītājiem nepieciešamās īpašības un zināšanas
3. Šīsdienas domu grauds

Related posts:

1. Personas datu apstrāde
2. Aizstājam vai izmainām izvadāmo kodu izmantojot javascript
3. Šīsdienas domu grauds

• meklē informāciju datu glabātuvēs (pc cietajos, serveros, utml),
• to, kuru lietotājs pārsūta netā un
• kā lietotāji strādā ar informāciju (kopē, utt).

We also need to discuss what we mean by protecting data at rest, data in motion, and data in use.
Data-at-rest includes scanning of storage and other content repositories to identify where sensitive content is located. We call this content discovery. For example, you can use a DLP product to scan your servers and identify any documents with credit card numbers. If that server isn’t authorized for that kind of data, the file can be encrypted or removed, or a warning sent to the file owner.
Data-in-motion is sniffing of traffic on the network (passively or inline via proxy) to identify content being sent across communications channels. For example, this includes sniffing emails, instant messages, or web traffic for snippets of sensitive source code. In motion tools can often block based on central policies, depending on the type of traffic.
Data-in-use are typically endpoint solutions that monitor data as the user interacts with it. For example, they can identify when you attempt to transfer a sensitive document to a USB drive and block it (as opposed to blocking use of the USB drive entirely). Data in use should also detect things like cut and paste, or use of sensitive data in an unapproved application (such as someone attempting to encrypt data to sneak it past the sensors).

Diezgan labs raksts, kas apraksta pēc kāda principa šādas programas strādā ir publicēts:
te
te
te

Pret katru no šiem veidiem mazliet zinošs cilvēks var cīnīties, bet vismaz no lielākās daļas (arī no gudriem, bet neuzmanīgiem) tas var paglābt.

Un ar https (gmail, utml) savienojumiem cīnās- uz lokālā datora izveidojot sertifikātu un tiek izveidots drošs savienojums starp PC (aģentu) un DLP, līdzīgi kā MITM uzbrukumā.

Data in use gadījumā lokālais aģents skatās ko lietotājs dara ar datiem, piemēram, šifrētus datus neļauj kopēt uz USB, ja kopēšanas laikā tiek noņemta šifrēšana (FAT failsistēma, utml).

Nu ko- karogs rokā..

Piedāvājums arī plašs- sākot no oracle, symantes, utt.

Jānodefinē tikai ko nepieciešams aizsargāt un jāgatavo tikai $.

Internetā rakstīts, ka licenču cenas pēdējo 3 gadu laikā arī ir nokritušās no 100-140$, līdz 40-60$ par katru datoru.

Related posts:

1. Datubāzes normālformas vai kā projektēt pareizi(papildināts)
2. Primitīvā aizsardzība?
3. Personas datu apstrāde

Man jau liekas loģiski, ja ir divas iespējas (piemēram, sarkans un melns), tad diezgan ātri vajadzētu pienākt reizei kad varētu uzminēt sarkanu vai melnu

Nu ko domāts darīts, vajag izskaitļot cik tad ir iespējams reizes praktiski neuzminēt? (lai saprastu cik vajadzētu $, lai kaut ko vinētu).

Teorija saka, ka katrā reizē iespējams uzminēt 50/50, tas nozīmē, ja neesi uzminējis 10 reizi, tad iespēja uzminēt pareizi 11tajā reizē arī ir tikai 50/50 Bet loģika saka ko citu- cik tad reizes var nepaveikties?

Tāpēc izveidoju simulācijas modeli, kurš noteiks cik reizes ir iespējams pēc kārtas kļūdīties?

Un kādi rezultāti? Interesanti…

Līdz šim biju lasījis vairākus rakstus, kur bija teikts, ka šī metode nestrādā… un kāpēc?

• tāpēc, ka, lai pēc vairākām neveiksmes reizēm mēs riskējam ar daudz reiz lielāku summu (pēc dubultošanas), nekā varam iegūt (piemēram, ja sākam ar 5ls, tad pēc 10 neveiksmes reizēm mums jau ir nepieciešams 2560 uz gājienu uzlikt, lai beigās vinnētu tikai 5ls )
• jebkurā gājienā uzminēt iespēja ir tikai 50/50
• daudzās grāmatās ir rakstīts, ka šī metode strādā, bet tikai līdz vienai reizei, tas nozīmē, ka sākumā var gūt panākumus, bet vienmēr pienāks reize, kad zaudēsiet..

Protams te var runāt par riska apetīti un cik mēs esam gatavi riskēt, lai kaut ko iegūtu, bet ne par to ir stāsts.

Un tam seko rezultāti…

Lai tie maksimāli būtu ticami, eksperimentu atkārtoju z reizes un veicu i reizes..

Kādi rezultāti?

Lai neteiktu vairāk bēdīgi..

Izveidoto skriptu atkārtoju gan uz Linux, gan uz W7 un rezultāti ir gaužām atšķirīgi..

Uz linux pēc kārtas bija iespējams maksimāli neuzminēt 29 reizes..

Uz w7 pēc kārtas bija iespējams maksimāli neuzminēt 14 reizes..

Kāpēc varētu šie rādījumi atšķirties?

Nezinu, iespējams vaina ir rand funkcijā, kura uz win un lin izpildās dažādi.

Sākumā biju izmantojis rand funkciju starp 1 un 2 (rand(1,2)), tad win gadījumā rezultāts bija vēl cerīgāks (max 11 reizes pēc kārtas neuzminēt), bet kad izmainīju algoritmu, lai nosaka vērtību starp 100 un, ja ir zem 50, tad iegūt vērtību 1 un pretēji 2, tad ieguvu 14 reizes un visu laiku vienādu. Linux gadījumā katru reizi rezultāts tomēr mainījās, bet starpību starp rand (1,2) un rand(1,100) nejutu.

Kāpēc es visu šo iesāku? sākumā priekš sevis, lai saprastu, kāda tad ir faktiskā iespēja kļūdīties x reizes pēc kārtas un pēc tam uzskatīju par nepieciešamību parādīt citiem kas Jūs sagaida, ja nolemsiet dubultot..

Kādi tad ir mani secinājumi?

No eksperimenta sanāk, ja tev ir nauda un iespēja (kas rulletē nav, jo ir ierobežojums uz maksimālo likmi) dubultot vismaz vairāk kā 30 reizes sākotnējo likmi, tad karogs tev rokā (bet ņem vērā, ka var arī nepaveikties arī 30 reizē ).

Pretējā gadījumā Jums var paveikties arī vairākas reizes, bet kādreiz pienāks diena Z, kuru labāk nepiedzīvot.
Lūk mans testa modelis:


//izpildes laika aprēķinam
$mtime = microtime();
$mtime = explode(" ",$mtime);
$mtime = $mtime[1] + $mtime[0];
$starttime = $mtime;
// beigas laika aprēķinam
echo "Parbaudam varbūtības praktisko pusi";

//ar šo ciklu atkārtosim mērījumus z reizes, lai iegūtu pēc iespējas ticamāku rezultātu
$max_max_katra_reize=0; //mainīgais, kurā glabāsies atkārtoto mērījumu gadījumā maksimālais neuzminētais skaits pēc kārtas
for ($z=1;$z<=1000;$z++)
{
$max_katra_reize=0; //mainīgais, kas saturēs maksimālo nesakritības reizi katrā piegājienā (i ciklā, nevis z ciklā)
$skaits=0; //cik reizes pec kārtas nesakritīs konkrētā mērījumā (i cikls)
$max_skaits=0; //maksimālais skaitlis cik reizes pēc kārtas ir nesakritis konkrētā mērījumā (i cikls)

for ($i=1;$i<=100000;$i++){ //cikls, kurš simulēs konkrēto mērījumu
$gad1=rand(1,100);
$gad2=rand(1,100);
if ($gad1<=50){$pimais=1;} else {$pirmais=2;}
if ($gad2<=50){$otrais=1;} else {$otrais=2;}
/*
$pirmais=rand(1,2); //iegūstam pirmo nejaušo vērtību
$otrais=rand(1,2); //iegūstam otro nejaušo vērtību
*/
//echo "$pirmais $otrais
";
if ($pirmais!=$otrais){ //ja abas vērtības nesakrīt, tad palielinam pēc kārtas nesakritušo vērtību
$skaits=$skaits+1;
}
if ($pirmais==$otrais){ //ja abas vērtības sakrīt, tad pēc kārtas nesakritušo vērtību nonullējam
$skaits=0;
}
if ($skaits>$max_skaits){ //iegūstam maksimālo nesakritušo vētību katrā mērījumā, lai nav jāizvada viss liekais
$max_skaits=$skaits;
$max_katra_reize=$max_skaits;
//echo "
Maksimālais nesakritušo reižu skaits3: $max_katra_reize
";
}
} //beidzas konkrētā mērījuma cikls (i cikls)
//pēc cikla beigām esam ieguvuši maksimālo skaitli $maz_katra_reize, kurā glabājas vērtība cik maksimāli pēc kārtas reizes nesakrita abi skaitļi

if ($max_katra_reize>$max_max_katra_reize){ // tagad izvadīsim cik tad bija maksimālais nesakrītības reizes pēc mērījuma un to atkārtojot z reizes pieņemamās pārliecības iegūšanai
$max_max_katra_reize=$max_katra_reize;
echo "Maksimālais nesakritušo reižu skaits: $max_max_katra_reize
";
}
} //beidzas atkārtoto mērījumu cikls (z cikls)

//laika aprēķinam
$mtime = microtime();
$mtime = explode(" ",$mtime);
$mtime = $mtime[1] + $mtime[0];
$endtime = $mtime;
$totaltime = ($endtime - $starttime);
echo "Lapa tika aprēķināta ".$totaltime." sekundēs";

?>

Related posts:

1. Aizstājam vai izmainām izvadāmo kodu izmantojot javascript
2. Grāmata: Ietekmēšanas māksla
3. Gadās arī tā vai hackeri uzbrūk Hayley Williams