Man jau liekas loģiski, ja ir divas iespējas (piemēram, sarkans un melns), tad diezgan ātri vajadzētu pienākt reizei kad varētu uzminēt sarkanu vai melnu

Nu ko domāts darīts, vajag izskaitļot cik tad ir iespējams reizes praktiski neuzminēt? (lai saprastu cik vajadzētu $, lai kaut ko vinētu).

Teorija saka, ka katrā reizē iespējams uzminēt 50/50, tas nozīmē, ja neesi uzminējis 10 reizi, tad iespēja uzminēt pareizi 11tajā reizē arī ir tikai 50/50 Bet loģika saka ko citu- cik tad reizes var nepaveikties?

Tāpēc izveidoju simulācijas modeli, kurš noteiks cik reizes ir iespējams pēc kārtas kļūdīties?

Un kādi rezultāti? Interesanti…

Līdz šim biju lasījis vairākus rakstus, kur bija teikts, ka šī metode nestrādā… un kāpēc?

• tāpēc, ka, lai pēc vairākām neveiksmes reizēm mēs riskējam ar daudz reiz lielāku summu (pēc dubultošanas), nekā varam iegūt (piemēram, ja sākam ar 5ls, tad pēc 10 neveiksmes reizēm mums jau ir nepieciešams 2560 uz gājienu uzlikt, lai beigās vinnētu tikai 5ls )
• jebkurā gājienā uzminēt iespēja ir tikai 50/50
• daudzās grāmatās ir rakstīts, ka šī metode strādā, bet tikai līdz vienai reizei, tas nozīmē, ka sākumā var gūt panākumus, bet vienmēr pienāks reize, kad zaudēsiet..

Protams te var runāt par riska apetīti un cik mēs esam gatavi riskēt, lai kaut ko iegūtu, bet ne par to ir stāsts.

Un tam seko rezultāti…

Lai tie maksimāli būtu ticami, eksperimentu atkārtoju z reizes un veicu i reizes..

Kādi rezultāti?

Lai neteiktu vairāk bēdīgi..

Izveidoto skriptu atkārtoju gan uz Linux, gan uz W7 un rezultāti ir gaužām atšķirīgi..

Uz linux pēc kārtas bija iespējams maksimāli neuzminēt 29 reizes..

Uz w7 pēc kārtas bija iespējams maksimāli neuzminēt 14 reizes..

Kāpēc varētu šie rādījumi atšķirties?

Nezinu, iespējams vaina ir rand funkcijā, kura uz win un lin izpildās dažādi.

Sākumā biju izmantojis rand funkciju starp 1 un 2 (rand(1,2)), tad win gadījumā rezultāts bija vēl cerīgāks (max 11 reizes pēc kārtas neuzminēt), bet kad izmainīju algoritmu, lai nosaka vērtību starp 100 un, ja ir zem 50, tad iegūt vērtību 1 un pretēji 2, tad ieguvu 14 reizes un visu laiku vienādu. Linux gadījumā katru reizi rezultāts tomēr mainījās, bet starpību starp rand (1,2) un rand(1,100) nejutu.

Kāpēc es visu šo iesāku? sākumā priekš sevis, lai saprastu, kāda tad ir faktiskā iespēja kļūdīties x reizes pēc kārtas un pēc tam uzskatīju par nepieciešamību parādīt citiem kas Jūs sagaida, ja nolemsiet dubultot..

Kādi tad ir mani secinājumi?

No eksperimenta sanāk, ja tev ir nauda un iespēja (kas rulletē nav, jo ir ierobežojums uz maksimālo likmi) dubultot vismaz vairāk kā 30 reizes sākotnējo likmi, tad karogs tev rokā (bet ņem vērā, ka var arī nepaveikties arī 30 reizē ).

Pretējā gadījumā Jums var paveikties arī vairākas reizes, bet kādreiz pienāks diena Z, kuru labāk nepiedzīvot.
Lūk mans testa modelis:


//izpildes laika aprēķinam
$mtime = microtime();
$mtime = explode(" ",$mtime);
$mtime = $mtime[1] + $mtime[0];
$starttime = $mtime;
// beigas laika aprēķinam
echo "Parbaudam varbūtības praktisko pusi";

//ar šo ciklu atkārtosim mērījumus z reizes, lai iegūtu pēc iespējas ticamāku rezultātu
$max_max_katra_reize=0; //mainīgais, kurā glabāsies atkārtoto mērījumu gadījumā maksimālais neuzminētais skaits pēc kārtas
for ($z=1;$z<=1000;$z++)
{
$max_katra_reize=0; //mainīgais, kas saturēs maksimālo nesakritības reizi katrā piegājienā (i ciklā, nevis z ciklā)
$skaits=0; //cik reizes pec kārtas nesakritīs konkrētā mērījumā (i cikls)
$max_skaits=0; //maksimālais skaitlis cik reizes pēc kārtas ir nesakritis konkrētā mērījumā (i cikls)

for ($i=1;$i<=100000;$i++){ //cikls, kurš simulēs konkrēto mērījumu
$gad1=rand(1,100);
$gad2=rand(1,100);
if ($gad1<=50){$pimais=1;} else {$pirmais=2;}
if ($gad2<=50){$otrais=1;} else {$otrais=2;}
/*
$pirmais=rand(1,2); //iegūstam pirmo nejaušo vērtību
$otrais=rand(1,2); //iegūstam otro nejaušo vērtību
*/
//echo "$pirmais $otrais
";
if ($pirmais!=$otrais){ //ja abas vērtības nesakrīt, tad palielinam pēc kārtas nesakritušo vērtību
$skaits=$skaits+1;
}
if ($pirmais==$otrais){ //ja abas vērtības sakrīt, tad pēc kārtas nesakritušo vērtību nonullējam
$skaits=0;
}
if ($skaits>$max_skaits){ //iegūstam maksimālo nesakritušo vētību katrā mērījumā, lai nav jāizvada viss liekais
$max_skaits=$skaits;
$max_katra_reize=$max_skaits;
//echo "
Maksimālais nesakritušo reižu skaits3: $max_katra_reize
";
}
} //beidzas konkrētā mērījuma cikls (i cikls)
//pēc cikla beigām esam ieguvuši maksimālo skaitli $maz_katra_reize, kurā glabājas vērtība cik maksimāli pēc kārtas reizes nesakrita abi skaitļi

if ($max_katra_reize>$max_max_katra_reize){ // tagad izvadīsim cik tad bija maksimālais nesakrītības reizes pēc mērījuma un to atkārtojot z reizes pieņemamās pārliecības iegūšanai
$max_max_katra_reize=$max_katra_reize;
echo "Maksimālais nesakritušo reižu skaits: $max_max_katra_reize
";
}
} //beidzas atkārtoto mērījumu cikls (z cikls)

//laika aprēķinam
$mtime = microtime();
$mtime = explode(" ",$mtime);
$mtime = $mtime[1] + $mtime[0];
$endtime = $mtime;
$totaltime = ($endtime - $starttime);
echo "Lapa tika aprēķināta ".$totaltime." sekundēs";

?>

Pirmais, kas ienāca prāta bija uzrakstīt plugin priekš wordpress, kas ļautu ievietot komentārus ar draugiem.lv pasi.

Tā apņēmības un entuziasma pilns jau ķēros pie darba, kad ienāca prātā iemest google vai kāds meistars jau nav pacenties un vai netaisos izgudrot divriteni otrreiz..

Par nožēlu priekš manis pirmais rezultāts ievadot draugiem.lv pase wordpress izlec Ģirta Upīša rakstītais plugins.

Žēl..

Apskatot pēdējās relīzes (pagaidām divas 1.0 un 1.1) datumu- 2010.04.13 izdaru secinājumu, ka nokavēju tikai nedaudz.

Kāpēc šī ideja neienāca 1 mēnesi atpakaļ?

Nekas domāsim tālāk kā izpausties brīvos brīžos.

Kā vienīgais risinājums man ienāca prātā javascript.

Iespējams kādam tas liksies gaužām vienkārši, tomēr man, kas ir “uz jūs” ar javascript izveidot šīs pāris rindiņas bija diezgan ķepīgi un laikietilpīgi.

Nu tad, lūk, pati funkcija un paskaidrojumi:

Protams, aizvietošana nenotiks, ja pārlūkā būs atslēgts javascript .

Šo funkciju, nedaudz pamainot, var pielāgot daudz biežāk sastopamai situācijai, kad nepieciešams vienkārši aizstāt vienu rindu ar otru.

Iestatījumi->Diskusijas ierakstot papildus frāzes vai IP adreses, kas liecinās par spamu. Dažas adreses, kuras nomocīja mani:

194.8.75.149

194.8.75.163

87.118.118.133

194.8.74.220

92.112.

92.113.

Bet pavisam nejauši uzdūros vecam pods.lv rakstam, kurā vienkārši ieteikts ar javascript palīdzību pamainīt komentu saņemšanas lapas adresi. Piemērs rakstīts wordpress, bet to tik pat vienkārši var pielāgot jebkurai citai lapai.

Kas tādā veidā tiks izdarīts?

Ja nebūs ieslēgts javascript atbalsts, tad ievadot komentāru tas tiks padots citai lapai, piemēram, /spaamms/ nevis comments.php. Tas sniedz rezultātu, jo daudzām spamotāju sistēmām nav ieslēgts javascript.

Lai izskatītos korektāk var arī izveidot šādu lapu ( dll.lv/spaammss), kurā populārzinātniski paskaidrotu, kas noticis.

Papildus tam pirms komentēšanas formas tiks izvadīs paziņojumu, ka jābūt ieslēgtam javascript, lai komentētu.

Lai to izdarītu atrodam wordpress templeita comments.php failu, kas atrodas “web root/wp-content/themes/temas_nosaukums/comments.php”

Atrodam šādu rindiņu:

un aizstājam to ar:

Papildus tam, lai daži spamotāji pa taisno neievietotu komentārus, nomainīju komentāru apstrādājamā faila nosaukumu tai pašā failā:

uz:

un, protams, tad arī pats komentāru apstrādājošais fails jāpārsauc- atrodas web root/wp-comments-posts.php uz wp-comments-post_n123.php

Es tagad tiešām ceru, ka ar to pietiks…

function griezam($Content,$str_pirms,$str_pec){

$garums_pirms=strlen($str_pirms);
$pec = strstr($Content, $str_pirms);
//nogriežam visu lidz sakumama
//nomemam visu lidz firmai
$pec= substr(“$pec”, $garums_pirms);
//nogriežam
$pec1=strstr($pec, $str_pec);

//saskaitam cik ir atlikusaja rinda un pirms nogriezt beigas
$sk_pec=strlen($pec);
$sk_pirms=strlen($pec1);

$sk=$sk_pec-$sk_pirms;

$rezultats=substr(“$pec”, 0,$sk);

echo “$rezultats”;
}

//ierakstam lapu no kuras gribam izgriezt kaut ko

$Content = file_get_contents(“http://dll.lv”);

//ierakstam stringu kas ir pirms vēlamā elementa. Piemers ir vienkārš, tai pat laikā tā vietā var būt piemēram <div style=”color:#00FF00″>,  galvenais, lai tas būtu pirmais unikālais un beidzas pirms vēlamā

$str_pirms=’<title>’;

//ierakstam stringu, kas ir pec velamā elementa

$str_pec = ‘</title>’;

//izsaucam funkciju

griezam($Content,$str_pirms,$str_pec);

<?
$URL="http://localhost/…";
header ("Location: $URL");

?>

Taču gadījumos, kad jāaizsūta uz citurieni izpildāmā koda vidus daļā(pie noteiktiem notikumiem), nekas neatliek kā izsaukt javascript:

echo “<script language=\”javascript\”>”;
echo “window.location = \”http://localhost/…”;
echo “</script>”;

Tas gan nenostrādās, ja pārlūkā būs atslēgts javascript

//Atgriezt adresi pēc tam var:

$url=curPageURL();