Nedēļu atpakaļ notika vēl viens interesants notikums, par kuru nebija laiks uzrakstīt.
Bet tā kā tas bija gana aizraujošs un iespējams kādam ļoti noderīgs, tad 6dienas dienā nolēmu to aprakstīt.
Viss sākās ar to, ka atnākot 5dien mājās atvēru pārlūkā savu blogu un tur man priekšā sagaidīja šāda bilde:
Vakar izdomāju sakārtot savu WEB saimniecību un izdzēst uz servera aktualitāti zaudējušas lietas- dažādas testa lapas, izstrādes vides, utt.
Tā kā esmu jau aizmirsi, kas man tikai nestāv atveru FTP klientu, lai paskatītos direktoriju saturu.
Identificēju trīs izstrādes lapas, kuras jau ir nodotas un tātad tās var dzēst ārā. Tā kā miglaini atceros, kuras tās bija, tad ar lielu interesi ievadu pirmo:
http://dll.lv/test
Un mani sagaida brīnums 
Neliels pārsteigums… Talak »
Kā ziņo Defacto CSDD datubāzē ir tieši tāds pats caurums, kā VID EDS sistēmā, kad mainot pieprasījuma numuru ir iespējams apskatīt citu lietotāju automašīnas datus.
Parex bankas gadījumā ir iespējams izmainīt attēlojamo informāciju Parex mājas lapā.
Interesanti gan liekas fakts, ka banka it kā esot vairākkārt informēta par šo caurumu, tomēr nekāda rīcība nav sekojusi.
Raidījuma atkārtojumu var noskatīties youtube.
Kā ziņo ABCnews.com Krievu hakerim ir izdevies nozagt Facebook lietotāju lietotājvārdus un paroles, kā arī viņš piedāvā tās iegādāties par 0,25$ vai 0,45$ (ja konkrētam lietotājam ir vismaz 10 draugu) gabalā.
Diemžēl (kas mai vairāk intresē) netiek ziņots kādā veidā viņam izdevies tās iegūt. Talak »
Klejojot par Diena.lv nejauši atradu Gunta Lauska blogu, kurā vienkāršiem vārdiem tiek izskaidrota personas datu apstrādes nianses.
Ja kādam ir robs šajā sfērā iesaku izlasīt- daudz labāk izskaidrots, kā likumā par personas datu apstrādi.
Klejojot pa netu atradu vienkārši saprotamus, bet manuprāt iedarbīgus baušļus- kā kļūt par vadītāju.
Protams zvaigšņu stāvoklis un IQ līmenis vienmēr būs svarīgs, bet neievērojot šos likumus ar tiem var būt par maz
1. Līderis ne vienmēr nozīmē vadītājs.
Kļūt par līderi Talak »
Pāršķirstot vecus pierakstus atradu interesantu materiālu, kurā tika veikta komunikāciju iedalījums pēc to tipa: formāla, neformāla un rakstiska vai mutiska.
Pati par sevi šī tabula neko neizsaka, bet var kalpot kā labs uzskates līdzeklis. Iespējams kādam noderēs.
| Formālā | Neformālā | |
| Mutiski | Sapulce
Prezentācija |
Pīpētava
Kafijas pauze Pusdienas 1:1 (viens pret viens) |
| Rakstiski | Vēstules
Iesniegums Rīkojums |
e-pasts
Skype Čats |
No uzskaitītām efektīvākās skaitās:
Sapulces un neformālās 1:1 pārrunas
Visneefektīvākā skaitās e-pasts sarakste
Manas piezīmes par tēmu “zivs pūst no galvas”.
Daudziem ir zināma drūmā statika par to cik procentuāli daudz projektu izgāžas, neizdodas vai vienkārši nesasniedz savu sākotnējo mērķi.
Savā pieredzē arī esmu saskāries ar neveiksmīgiem projektiem, kurus vienoja divas būtiskas lietas.
Ps. Šeit nepieskaršos projektu vadīšanas procesam , jo tas ir atkarīgs no konkrētā projekta tipa, lieluma, utt.
Bet ir viena kopēja lieta- Projekta mērķis. Talak »
Vienā sanāksē tika diskutēts, ko ir vērts pārbaudīt IT projekta ietvaros?
No visa iznāca divas galvenās atziņas:
Papildus tam projektu konsultēšanas laikā var palīdzēt izstrādāt dažādus kritērijus, pēc kuriem vadīties projekta laikā, tādā veidāatvieglot projektu vadītājam pieņemt lēmumu. Piemēram, kritēriji, kuriem jāizpildās, lai sistēmu varētu ieviest produkcijā(tai jābūt notestētai, veiktie stres testiem, drošības testiem, saņemta dokumentācija, utt) vai arī saņemtās lietotāju dokumentācijas kvalitātes un atbilstības analīze(to var salīdzināt pret LV standartu- LVS 66:1996), utt
Cits jautājums, vai šī analīze pēc tam tiek ņemta vērā..
Lasot projektu vadības standartu PRINCE2 uzgāju bildi, kurā ir nodalītas dzīves cikla sadaļas, kuras ir definētas kā produkta un kuras kā projekta daļas.
Nekā mega jauna jau nav, bet lasot atcerējos vecu strīdu ar bijušo kolēģi, par jautājumu vai sistēmas lietošana un uzlabošana ietilpst projektā vai arī izstrādes projekts beidzas ar lietošanas uzsākšanu.
IAI pagājušajā ikmēneša sapulcē tika diskutēts par IT auditiem un tipiskākajām problēmām IT projektos. Tādēļ, lai piefiksētu sev svarīgāko veicu apkopojumu, varbūt kādām noder. Prezentāciju vadīja Ēriks Dobelis.
Sākumā skaitļi- ap 84% IT projektu neiekļautās projekta sākumā nospraustajos termiņos un 56% neiekļaujas budžetā. Talak »
Iepriekšējais raksts: http://dll.lv/it-projektu-problemas-1/
2. Ieviešanas(izstrādes) problēmas
Galvenā problēma ir projekta plānošana, vadīšana un prasību definēšana.
Joprojām projekti tiek pasūtīti prasībās norādot vispārējas lietas, kuru realizācijas redzējums ļoti atšķiras starp pasūtītāju un izstrādātāju.
Biežāk izstrādē lietotās ir Agile un ūdenskrituma metodes.
Lielākā kļūda izstrādājot ir mēģināt apvienot abas izstrādes metodes un izgudrot kaut ko pa vidam, jo abās metodēs ir iestrādātas pilnīgi cita ideoloģija, kā rezultātā sistēma tiek izstrādāta pēc ūdenskrituma modeļa, bet ar nenodefinētu specifikāciju. Talak »