Protams  zvaigšņu stāvoklis un IQ līmenis vienmēr būs svarīgs, bet neievērojot šos likumus ar tiem var būt par maz

1. Līderis ne vienmēr nozīmē vadītājs.
Kļūt par līderi ne vienmēr nozīmē rāpties augšup par karjeras kāpnēm. Tik pat labi tas var nozīmēt uzņemties papildus pienākumus vai uzņemties kāda procesa pārraudzību. Lai arī šāda veida izpausmes nenodrošina tūlītējus labumus un nenodrošina sociālu statusu, tomēr tas ļauj labāk sagatavoties nākotnes iespējām, iegūt papildus pieredzi un kļūt pamanāmākam.
2. Papildus darbs
Kļūt par līderi- ne vienmēr nozīmē pašam uzprasīties uz papildus pienākumiem. Dažreiz tas vienkārši notiek pats no sevis- kad kāds tev uztic veikt papildus pienākumu. Tas var notikt dažādās izpausmēs un situācijās, bet galvenais ir ieraudzīt šādas iespējas un katrā reizē izdarīt visu cik labi vien var.
Problēma ir tajā, ka šādās situācijas lielākoties cilvēki jautā- kāpēc es?  kāpēc man? vai tad nav kāds cits? Tai vietā, lai saskatītu iespēju un izceltos.
3. Pārzini savu organizāciju.
Jūs nevarēsiet ieraudzīt iespējas, ja nepārzināsiet, kas notiek jums apkārt. Ja esat izvēlējušies kļūt par līderi, tad jums ir jātur acis un ausis vaļā un nedrīkst aprobežoties tikai ar to, kas ir jums priekšā.
Tas uzreiz nenozīmē, ka jums ir jāspēlē golfs ar uzņēmuma vadītāju, bet ziniet- kas, ko un kad dara. Jo vairāk jūs zināsiet par cilvēkiem un apkārt notiekošiem procesiem, jo labāk varēsiet sagatavoties un ieraudzīt iespējas.
4. Kļūstiet pamanāms
Ja cilvēki par jums nekad nav dzirdējuši vai tiem nav priekšstata par jums, tad tie nekad neiedomāsies par jums kā potenciālo pretendentu. Atrodiet veidu, kā parādīt savas spējas, bet tikai nekļūstiet apnicīgi.
5. Viegli sastrādāties
Parādiet un nodrošiniet, ka ar jums ir viegli sastrādāties. Ja citi jūs uzskatīs kā neciešamu un sāks izvairīties, tad visas iespējas paies jums garām.
6. Uzvedieties kā līderis.
Uzņemieties papildus darbus un pienākumus. Vadība vienmēr meklē kādu, kuram uzticēt vadīt. Tikai dariet to ar apdomu un vienmēr labi. Izgāšanās var maksāt dārgi.
7. Ģērbieties veiksmei
Ikdienas gaitās Jums nav jāģērbjas kā uz pieņemšanas balli, bet tomēr vienmēr jāizskatās labi., jo jūs nekad neziniet kad būs jāatstāj pirmais iespaids un tam vienmēr ir jāizdodas ar pirmo reizi.
Cilvēki vienmēr uzskata, ka tie kas ir labāk ģērbušies ir veiksmīgāki un ir apveltīti ar papildus varu.
Uztverei vienmēr ir liela nozīme.
8. Esat par sevi pārliecināts.
Izskatieties un uzvedaties tik pārliecināts cik vien varat. Lai no jums pārliecības aura staro kilometriem tālu. Esiet pārliecināti par sevi uz visiem 120%.
Tas nenozīmē, ka jums nekad nedrīkst mākt šaubas vai neziņa, bet vienmēr izrādiet, ka spēsiet atrisināt visas problēmas.
9. Pamāciet savus kolēģus
Pamāciet vai norādiet uz kolēģu kļūdām un panākat, lai  to pamana augstākstāvoša vadība.
Tomēr esiet taktiski- nekad nekritizējiet personu, bet gan tikai viņa darbu un esiet konstruktīvi savā kritikā.
Pamācot un kritizējot kolēģus jūs viegli iegūsiet ienaidniekus, tāpēc esiet uzmanīgi.
10. Atrodiet, ko ir iespējams sakārtot.
Pēc visām neveiksmēm ir iespējas.  Ja ieraugāt, ko var darīt labāk vai kāds ir pieļāvis kļūdas, tad nāciet ar priekšlikumiem kā tādas vairs nepieļaut un ko darīt labāk.
Ir viegli izskatīties labi, kad kāds ir kļūdījies.

Pati par sevi šī tabula neko neizsaka, bet var kalpot kā labs uzskates līdzeklis. Iespējams kādam noderēs.

No uzskaitītām efektīvākās skaitās:

Sapulces un neformālās 1:1 pārrunas

Visneefektīvākā skaitās e-pasts sarakste

Un ko darīt tālāk? Kā rēķināt iespējamo peļņu?
Šinī jautājumā arī nokļūdās- atbildot par vēlamo uzcenojumu, izmaksām, utt.
Tomēr galvenais ir cik daudz jūs spēsiet pārdot..
Un tikai no tā var rēķināt cik var un vajag likt uzcenojumu, kādas izmaksas var atļauties(uztaisīt reklāmu, ierikot labāku tirzniecības vietu, utt).
Izklausās loģiski un pašsaprotami, tomēr joprojām daudzi kļūdās definējot veiksmes aspektus arī citās biznesa sfērās…

Pats materiāls

Bet, ir viena lieta, kas ļauj paspīdēt- tā ir teorija.., cik gudri skan- es pielietoju tādu un tādu metodi vai vēl labāk kombinēju to un to

Nu tad tā.. no tālienes un no gudrām grāmatām:

Vadības stils – konkrētajam vadītājam tipiskā paņēmienu, metožu sistēma, ar kuras palīdzību viņš iedarbojas uz saviem sekotājiem (padotajiem) un ietekmē viņu sociālo uzvedību.

vai arī

 – lēmumu pieņemšanas un padoto ietekmēšanas sistēma, ko izmanto vadītāji..

Un to iedalījums:

Pēc kāda tad kritērija izvēlēties veiksmīgāko pieeju?

Galvenokārt tas ir atkarīgs no darbinieku profesionālās kompetences līmeņa un pienākuma izjūtas, kā arī no rakstura īpašībām.

Jo darbinieki ir profesionālāki un atbildīgāki, jo efektīvāka ir demokrātiskā pieeja un pretēji,

ja darbinieki ir ar mazu atbildības līmeni, tad rezultatīvākais ir izmantot autoritatīvo stilu.

Lai veiksmīgi varētu pielietot autoritaro stilu vadītājam ir jābūt ar izcilām zināšanām risināmajās problēmsfērās.

Nedaudz par plusiem un mīnusiem:

Autoritatīvais der ekstrēmos gadījumos, kad nepieciešams ātri pieņemt lēmumus,

taču rada nelabvēlīgu psiholoģisko klimatu kolektīvā, kas ilgtermiņā rada lielas problēmas(kadru mainība, utt)

Turpretīm piemērots darbiniekiem, kuriem nepatīk pašiem pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, taču labi padodas norādījumu izpilde.

Demokrātiskais stils ir pretējs autoritārajam stilam, kur līderis cenšas:

• vadīt grupu kopīgi ar padotiem,
• dodot tiem pietiekamu rīcības brīvību,
• pilnvaru deliģēšanu darbiniekiem,
• ļaujot apspriest savus lēmumus,
• atbalstot to izrādīto iniciatīvu dažādās izpausmes formās,
• protams, tas vēl nenozīmē, ka tie tiks ņemti vērā.

Līdera pozīcija ir it kā grupas iekšienē.

Tas saistās ar apbalvošanas varu, darbinieku motivāciju, kas līdz ar to arī rada lielāku psiholoģisko apmierinājumu darbiniekos. Šo stilu labāk izmantot neordināru uzdevumu veikšanai, taču šajā situācijā jābūt augstai darbinieku profesionālās kompetences un atbildības līmenim.

Demokrātiskā stila īstenošana prasa lielāku laiku, darbiniekiem nepieciešamas labas komunikācijas iemaņas, kā arī palielinas uzdevuma izpildes riska(uzdevums netiks veikts maksimālajā kvalitātē un ar labāko risinājumu) pakāpe.

Kā jau viss šajā pasaulē, arī vadības stili reti tiek izmantoti tīrā veidā un pārsvarā gadījumu tiek kombinēti, atkarībā no situācijas un veicamā uzdevuma.

Tā kā tagad cenšos to apgūt, tad izdomāju izveidot pierakstus, kur vajadzības gadījumā var iemest aci..

Tad kas ir risks un pieļaujamais riska līmenis?

Par risku dēvē – visu, kas var aizkavēt, samazināt un ietekmēt biznesa mērķus.

Pieļaujamais riska līmenis – ir subjektīvi pieņemts lēmums, par to ar kādu draudu un notikumu kopumu mēs esam gatavi samierināties. Visi riski, kas pārsniedz šo noteikumi ir jānovērš.

Un no tā izriet, ka

Riska vadības galvenie uzdevumi ir:

• Atrast balansu starp: Iespēju gūt labumus(peļņu) / Samazināt ievainojamības(draudus) / Paredzēt zaudējumus
• Tas ir nepieciešams, lai izveidotu efektīvu drošības stratēģiju
• Nodrošināt paredzamību- uzņemuma darbības garantijas ir viens no galvenajiem labas pārvaldības rezultātiem
• Lai ievainojumi(draudi) atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz biznesu

Riskus var mēģināt aprēķināt un izteikt ar vienādojumiem:

Risks=iespējamie zaudējumi * iespējamība, ka tas notiks

Kopējais risks=Iespējamie draudi * ievainojamības * aktīvu(kaut kādas lietas vai procesa sastāvdaļas) vērtība

Dažreiz, lai to aprēķinātu pievieno notikuma iespējamību gada laikā.

Un liela problēma ir tāda, ka ispējamību nosaka “no gaisa”- subjektīvi.

Protams var un ir jābalstās uz pieredzi un vēsturiski notikušiem incedentiem, taču tik un tā tas paliek subjektīvs spriedums.

Pēc teorijas ir četras riska pārvaldības(ierobežošanas) stratēģijas:

• Likvidēt aktivitāti, kas izraisa risku
• Uzticēt risku citiem
• Samazināt risku ieviešot papildus kontroles mehānismus
• Pieņemt risku

Ar pirmo saprot likvidēt pašu procesu, kas var izraisīt risku, piemēram, ja ir risks kaut ko darot, tad vienkārši to nedaram, protams, ja tas ir iespējams.

Otrais variants paredz riksu uzticēt citiem, ar to saprotot, uzticēt citiem veikt šo darbu. Problēmas izmantojot šo variantu ir tiesiskajās attiecības, jo ir jānoslēdz līgums, kas nodrošina to, ka citi kvalitatīvi un laikā veiks šo procesu, kā arī pretējā gadījumā segs jums radušos zaudējumus pilnā apmērā vai ar uzviju. Šis variants arī paredz iespēju apdrošināt jūsu kādu procesu firmā, kas jums zaudējumu gadījumā tos segs.

Trešais varinats paredz ieviest papildus kontroles mehānismus, piemērs varētu būt, rezervju kopiju veidošana, kas datu sabojāšanās rezultātā dotu iespēju tos atjaunot.

Ceturtais variants paredz riska pieņemšanu. Šādu pieeju var izmantot nenozīmīgiem riskiem, kas nevar radīt lielus zaudējumus un kuru iespējamība ir ļoti niecīga. Piemērs varētu būt, cilvēki pa pilsētu pārvietojoties nevalkā aizragcepures, jo iespēja, kad uzkritīs kaut kas virsu ir pārāk niecīga.

Izmantojot vienu no šīm pieejām var samazināt vai izslēgt daudzus riskus, taču visus pilnībā izslēgt nekad neizdosies. Kā arī jārēķina finansiāli vai riska samazināšanas/izslēgšanas process neizmaksā dārgāk par iespējamiem zaudējumiem, kas var notik, pretējā gadījumā tie zaudē jēgu.

Lai varētu labāk noteikt riska lielumu un kādas darbības veikt, lai to samazinātu ir jāatbild uz diviem jautājumiem:

• Kāda ir varbūtība, ka zaudējumi vai bojājumi notiks ?
• Kāds ir šādu notkumu financiālais vai kādu citu zaudējumu financiālais lielums un negatīvais effekts?

Piemēram, vāja vai slitki uzbūbēta infrastruktūra palielina zaudējumu iespējamību neskatoties uz to, ka tajā var tik pielietoti efektīvi kontroles megānismi(backup un monitorēšanas rīki).

Iespējamību ietekmēr arī uzņēmuma darbības sfēra, veids kādā notiek procesi, utt.

Ir galvenie četri veidi, kas palīdz atrast esošos riskus:

Izmantojamā tehnika, lai atrastu riskus ir:

1. Brainstorm veidošana ar iesaistītām un ieinteresētām personām
2. Konsultēšanās un analīze ar ekspertiem
3. Darbinieku intervijas
4. Scenārija “Kas notiks, ja notiks tas un tas” sastādīšana visiem iespējamiem notikumiem.

Ļoti paredzami, bet iedarbīgi soļi, ar kuriem visi ir saskārušies, ja ir bijusi darīšana ar ārējiem(iekšējiem) biznesa nepārtrauktības plāna veidotājiem.

Viņu pakalpojumi ir nereāli dārgi, taču būtībā(manuprāt) neprasa lielas ekspertu zināšanas, jo tie izmanot paša uzņēmuma strādājošo darbinieku(ekspertu) padomus

No sākuma aprunājas ar visiem, izjautā par visām iespējamajām situācijām, problēmām, riskiem, nepieciešamajiem resursiem, tad izstrādā scenāriju visiem iespējamiem notikumiem un galu galā dod priekšlikumus kā novērst pēc tam jau acīm redzamos riskus un saņem lielu naudu

Lai veiksmīgi uzkatītu sevi par ekspertu šajā jomā, jāprot arī iespējamos draudus klasificēt:

Visus draudus var iedalīt:

• naturālie- zemestrīces, bioloģiskie, ugunsgrēki, plūdi, tādi kas nāk no dabas
• netīšie- netīš ugunsgrēks(ja to izdara cilvēks), mājas sabojāšanās konstrukcijas dēļ, utt
• tīši fiziski- vandālisms , terorisms, zādzības
• tīši, bet  ne fizisks- hakerēšana, Dos uzbrukumi, vīrusi, utt, sociālā inženierija

Ievainojamības(problēmas) var būt daudz un dažādas, svarīgākās:

• slikta programmatūra(slikti uzrakstīta, kļūdaina, bez aizsardzības, utt)
• nepareiza iekartu un serveru konfigurācija
• iekārtu, procesu, serveru, produktu nesavienojamība
• slikta tīkla topoloģija
• nekontrolējami procesi
• defektīvi procesi
• slikta vadība
• nepietiekams darbinieku skaits vai slikti apmācīti
• gala liedotāja atbalsta trūkums
• slikta drošības funkcionalitāte, nekorekti nokofigurēts firewals, pieejas kontrole
• fiziskā drošības kļūdas, kas var novest pie nepiederošu personu iekļūsanu telpās
• netestētas programmas un tehnoloģiju izmantošana reālā darba vidē
• tīrā teksta protokolu izmantošana: ftp:http,telnet
• nav rezervju kopiju
• slikta vadības komunikācija

Kādi zaudējumi var rasties neveicot riska novēršanas pasākumus:

• financiālie zaudējumi
• civilā vai kriminālā atbildība(tiek nozaudēti sensitīvi dati, utt)
• reputācijas vai labās slavas zaudējums
• brenda vai imidža zaudēšana
• uzņēmuma tirgus vērtības kritums
• intgrešu konflikti ar citiem uzņēmumiem, vai konflikts iekšienē, utt
• uzņēmumu noslēpumu atklāšana
• biznesa iespēju zaudēšana
• ceļa atvieglošana konkurentiem
• performances(veiktspējas), iespēju(kvalitātes) samazināšanās
• biznesa aktivitātes pārtraukumi
• soda naudas par līgumu neizpildi, līgumu pārkāpumi

Otrā daļā paturpināšu par kontroles veidiem, un riska plāna sastādīšanas soļiem, un to karkasu (framework)