Kas atšķir labu vadītāju no vadītāja? Protams, rezultāts
Bet, ir viena lieta, kas ļauj paspīdēt- tā ir teorija.., cik gudri skan- es pielietoju tādu un tādu metodi vai vēl labāk kombinēju to un to
Nu tad tā.. no tālienes un no gudrām grāmatām:
Vadības stils – konkrētajam vadītājam tipiskā paņēmienu, metožu sistēma, ar kuras palīdzību viņš iedarbojas uz saviem sekotājiem (padotajiem) un ietekmē viņu sociālo uzvedību.
vai arī
– lēmumu pieņemšanas un padoto ietekmēšanas sistēma, ko izmanto vadītāji..
Un to iedalījums:
|
Vadības stila galvenie rādītāji |
ekspluatatoriski autoritārā |
labvēlīgi autoritārā |
konsultatīvā |
demokrātiskā |
|
Paļaušanās un uzticēšanās padotajiem |
Padotajiem neuzticas un uz viņiem nepaļaujas. Lēmumi tiek pieņemti vienpersoniski un to rezultāti netiek apspriesti. |
Uz padotajiem paļaujas zināmā mērā |
Padotajiem lielā mērā uzticas, bet rīkojumu izpilde tiek kontrolēta |
Padotajiem pilnībā uzticas visos jautājumos |
|
Padoto brīvības izjūta |
Padotie vispār neredz iespēju brīvi apspriest ar darbu saistītos jautājumus ar vadību |
Padotie nav īpaši pārliecināti par iespējām apspriest savu darbu ar vadību |
Padotie visai brīvi apspriež savu darbu ar vadību |
Padotie jūtas pilnīgi brīvi savās iespējās apspriest jebkurus darba jautājumus ar savu vadību |
|
Padoto iesaistīšana lēmumu pieņemšanā |
Vadība reti interesējas par padoto idejām un viedokļiem organizācijas problēmu risināšanā |
Vadība reizēm interesējas par padoto idejām un viedokļiem organizācijas problēmu risināšanā |
Parasti vadība interesējas par padoto idejām un viedokļiem, izmanto tos organizācijas problēmu risināšanā |
Vadība vienmēr interesējas par padoto idejām un viedokļiem organizācijas problēmu risināšanā |
Pēc kāda tad kritērija izvēlēties veiksmīgāko pieeju?
Galvenokārt tas ir atkarīgs no darbinieku profesionālās kompetences līmeņa un pienākuma izjūtas, kā arī no rakstura īpašībām.
Jo darbinieki ir profesionālāki un atbildīgāki, jo efektīvāka ir demokrātiskā pieeja un pretēji,
ja darbinieki ir ar mazu atbildības līmeni, tad rezultatīvākais ir izmantot autoritatīvo stilu.
Lai veiksmīgi varētu pielietot autoritaro stilu vadītājam ir jābūt ar izcilām zināšanām risināmajās problēmsfērās.
Nedaudz par plusiem un mīnusiem:
Autoritatīvais der ekstrēmos gadījumos, kad nepieciešams ātri pieņemt lēmumus,
taču rada nelabvēlīgu psiholoģisko klimatu kolektīvā, kas ilgtermiņā rada lielas problēmas(kadru mainība, utt)
Turpretīm piemērots darbiniekiem, kuriem nepatīk pašiem pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, taču labi padodas norādījumu izpilde.
Demokrātiskais stils ir pretējs autoritārajam stilam, kur līderis cenšas:
- vadīt grupu kopīgi ar padotiem,
- dodot tiem pietiekamu rīcības brīvību,
- pilnvaru deliģēšanu darbiniekiem,
- ļaujot apspriest savus lēmumus,
- atbalstot to izrādīto iniciatīvu dažādās izpausmes formās,
- protams, tas vēl nenozīmē, ka tie tiks ņemti vērā.
Līdera pozīcija ir it kā grupas iekšienē.
Tas saistās ar apbalvošanas varu, darbinieku motivāciju, kas līdz ar to arī rada lielāku psiholoģisko apmierinājumu darbiniekos. Šo stilu labāk izmantot neordināru uzdevumu veikšanai, taču šajā situācijā jābūt augstai darbinieku profesionālās kompetences un atbildības līmenim.
Demokrātiskā stila īstenošana prasa lielāku laiku, darbiniekiem nepieciešamas labas komunikācijas iemaņas, kā arī palielinas uzdevuma izpildes riska(uzdevums netiks veikts maksimālajā kvalitātē un ar labāko risinājumu) pakāpe.
Kā jau viss šajā pasaulē, arī vadības stili reti tiek izmantoti tīrā veidā un pārsvarā gadījumu tiek kombinēti, atkarībā no situācijas un veicamā uzdevuma.
Related posts:
labs raksts. It kā zināmas lietas, bet ļoti noderīgi to ik pa laikam atkārtot un ik pa laikam jau sanāk kādu saistošu perspektīvu, domu graudu tam visam atrast